25/09/2020
Piektdiena 19:00
LMF atklāšana. Klavieres dejo Debisī. Lizbeta Gruveza & Klēra Ševaljē
Pasaules pirmizrāde. 

Performance “Klavieres dejo Debisī” tapusi “Liepājas Mākslas foruma” sadarbībā ar Aviņonas teātra festivālu, Klaras festivālu, Ženēvas Laikmetīgās dejas asociāciju, Karalisko Flāmu teātri, Freiburgas teātri u.c. nozīmīgām Eiropas kultūras organizācijām.

“Mūzika ir telpa starp notīm,” teicis Klods Debisī.

“Klavieres dejo Debisī” ir fizisks dialogs starp dejotāju Lizbetu Gruvezu (Lisbeth Gruwez) un pianisti Klēru Ševaljē (Claire Chevallier). Jaunajā uzvedumā mākslinieces kopā, vijoties starp noteikumiem un lomām, meklē telpu starp notīm franču komponista Kloda Debisī (Claude Debussy) skaņdarbos.

Atbilstoši Debisī meklējumiem pēc “nemateriālās mūzikas” (“la musique immatérielle”), dueta kustības ir drīzāk ierosinājumi kā izteiksmes līdzekļi. Gruveza un Ševaljē neizsaka nelokāmu patiesību. Viņas rosina iztēli un fantāziju. 

Lizbeta Gruveza: ““Klavieres dejo Debisī” ir akvarelis. Iedomājieties par to krāsu gaisīgumu, kas saplūst viena otrā, uz laiku izžūst, tad atkal tiek saslapinātas, lai radītu jaunus savienojumus. Debisī mūzika apūdeņo deju un nepārtraukti satricina materiālo”.

Pirmo reizi savā karjerā Gruveza strādā ar klasisko mūziku. Pēc klasiskā baleta studijām viņa atrada brīvību laikmetīgajā dejā, pamazām attīstot kustību valodu, kas māksliniecei raksturīga arī šodien. “Klavieres dejo Debisī” ir unikāls dialogs starp klasisko un laikmetīgo deju, kas zināmā veidā atklāj Gruvezas horeogrāfijas trajektoriju. 2018. gadā dejotāja un horeogrāfe Lizbeta Gruveza “Liepājas Mākslas forumā” viesojās ar dejas izrādi “Lizbeta Gruveza izdejo Bobu Dilanu”, gūstot publikas atsaucību un novērtējumu.

Performance “Klavieres dejo Debisī” “Liepājas Mākslas forumā” piedzīvos savu pasaules pirmizrādi, kas iepriekš bija plānota 2020. gada martā Briselē, Beļģijā.


Par māksliniecēm:

Lizbeta Gruveza (1977). Sešu gadu vecumā Lizbeta Gruveza sāka dejot klasisko baletu un profesionālas dejotājas izglītību turpināja, studējot Stedelijas Baleta institūtā (Stedelijk Instituut voor Ballet) un P.A.R.T.S. Beļģijā. Profesionālo karjeru viņa uzsāka itāļu kinorežisora Pazolīni projektā “The Day of Heaven and Hell” kā laikmetīgās dejas apvienības “Ultima Vez” dejotāja. 1999. gadā dejotāja sāka strādāt slavenā, provokatīvā beļģu multimākslinieka Jana Fabra (Jan Fabre) deju “laboratorijā”, piedaloties tādās izrādēs kā “As long as the world needs a warrior’s soul”, “Je suis sang” un skandalozajā “Quando l’uomo principale è una donna”, kur viņas kailais dejotājas ķermenis aizvien pārsteidzot skatītāju ar neiedomājamu virtuozitāti. Esot viena no Fabra “skaistuma kareivēm” (guerriers de la beauté), viņa piedalījās režisora Pjēra Kulibefa (Pierre Coulibeuf) filmā. Tāpat Gruveza spēlējusi galveno lomu Karolīnas Strubes (Caroline Strubbe) filmā “Lost Persons Area”.

Kopā ar mūziķi un komponistu Mārtenu van Kauvenbergu Lizbeta Gruveza 2007. gadā Beļģijā izveidoja laikmetīgās dejas un izrādes grupu “Voetvolk”, kura uzstājusies Aviņonas festivālā, Gugenheima laikmetīgās mākslas muzejā Bilbao, Venēcijas biennālē un citās pasaules mēroga kultūrtelpās. Paralēli darbam “Voetvolk” viņa regulāri vada meistarklases un cita veida mākslinieciskās nodarbības. Gruveza ir ar Briseles Karalisko flāmu teātri asociētās mākslinieku un domātāju apvienības “KVS faces” biedrs.

Klēra Ševaljē (1969) ir franču izcelsmes pianiste, kas augstu novērtēta kā par saviem solokoncertiem, tā kamerkoncertiem un koncertiem kopā ar orķestri. Pasaules slavu viņa iemantojusi gan ar savām uzstāšanām, gan ierakstiem. Ševaljē ir specializējusies vēsturiski informētā klavierspēlē: viņa no jauna aktualizē mūziku uz seniem instrumentiem. Pianistei ir arī sava vēsturisko klavieru kolekcija, kas sastāv no sešiem flīģeļiem, kas darināti laika periodā no 1840. līdz 1920. gadam.

Klēra pasniedz Briseles Karaliskajā konservatorijā un, cita starpā, ietilpa žūrijas sastāvā tādos ekskluzīvos konkursos kā Ferenca Lista klavierkonkursā (Liszt Concours) Ūtrehtā un Starptautiskajā Šopēna konkursā Varšavā. Viņa ir franču komponistu Rāvela, Debisī, Satī, Pulenka skaņdarbu eksperte. Viņas Rāvela koncerta ieraksts kreisajai rokai (kopā ar “Anima Eterna”) joprojām ir orientieris klasiskās mūzikas pasaulē.


Mākslinieki:

Horeogrāfija: Lizbeta Gruveza (Lisbeth Gruwez)

Mūzika: Klods Debisī (Claude Debussy)

Izrāde: Lizbeta Gruveza un Klēra Ševaljē (Claire Chevallier)

Mākslinieciskais asistents: Mārtens van Kauvenbergs (Maarten Van Cauwenberghe)

Dramaturģija: Barts Mēlemans (Bart Meuleman)

Gaismas: Stefs Alleveirelts (Stef Alleweireldt)

Scenogrāfija: Marī Šersnoviča (Marie Szersnovicz)

Skaņa: Albāns Moro (Alban Moraud) & Mārtens van Kauvenbergs (Maarten Van Cauwenberghe)

Tehniskais direktors: Žils Rosens (Gilles Roosen)

Producente: Anita Būlsa (Anita Boels)

Komunikācijas: Sems Ekers (Sam Ecker)



Norises ilgums: aptuveni 1 stunda

Biļetes: sākot no 20,00 eiro. Pasākumam tuvojoties, biļešu cena var tikt mainīta.

Pasākums paredzēts pieaugušo auditorijai. Uz pasākumiem, kas paredzēti pieaugušo auditorijai, bērni līdz 5 gadu vecumam var netikt ielaisti.

Atlaides:

Skolēniem, studentiem, pasniedzējiem, pensionāriem – 25%

Personām ar I un II grupas invaliditāti, kā arī viņu pavadoņiem – 50%

Ģimenes biļetes 1 vai 2 pieaugušie + 2 bērni (vai vairāk) – 25% (pieejama tikai kasēs)

NB. Apmeklējot koncertu, apmeklētājam ir jāuzrāda atlaidi apliecinošs dokuments.

Grupu biļetes:

10-30 personas – 20%

30 un vairāk personas -25%


Norises vieta: Lielā zāle

Organizē: Beļģijas laikmetīgās dejas apvienība “Voetvolk” sadarbībā ar “Lielo dzintaru”

Performance tapusi sadarbībā ar: Karaliskais Flāmu teātris (Royal Flemish Theatre), Le Quartz dotāciju fonds (Le Fonds de dotation du Quartz), Freiburgas teātris (Theater Freiburg), Klara festivāls (Klarafestival), Ženēvas Laikmetīgās dejas asociācija (ADC Genève), Gentes Vooruit centrs (Vooruit Ghent), Aviņonas teātra festivāls un Monbeljāras Nacionālais teātris (Festival d’Avignon & MA scène nationale – Pays de Montbéliard).

Atbalsta: Liepājas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, NONA un Beļģijas valsts atbalsta programma mākslai (the Belgian Tax Shelter)