22/12/2015
вторник 19:00
KONTRABASA KONCERTSTĀSTS

Uzstājas:

Gunārs Upatnieks, kontrabass

Agnese Egliņa, klavieres

Mārtiņš Meiers, stāstnieks

Režisore: Zane Kreicberga

“Kontrabass ir milzu instruments, neparocīgs nēsāšanai, būtībā nepatīkams pēc skaņas, ja atskaņots viens pats un parasti nobāzts orķestra aizmugurē. Ar to ir jārēķinās cilvēkam, kurš pievēršas kontrabasa spēlei – kontrabass vienmēr būs starp šo cilvēku un pārējo pasauli, aizņems vietu, bet nesniegs tā spēlētājam nekādu cieņu un ievērību” – šādi savā monolugā “Kontrabass” par stīginstrumentu milzi raksta vācu autors Patriks Zīskinds.

Tomēr visam viņa rakstītajā īsti nevar piekrist, jo Gunāra Upatnieka prasme komunicēt ar izmērā prāvo un skaņas diapazonā apjomīgo stīginstrumentu ir apbrīnojama. Kontrabass ir lielākais stīgu lociņinstruments ar viszemāko skaņu, četrām stīgām. Tā nosaukums atvasināts no vārda “kontroktāva”, kuras skaņurindu instruments var izspēlēt. Kontrabasu izmanto gan simfoniskajā orķestrī, gan daudzveidīgos džeza, blūza, rokenrola mūzikas ansambļos, retāk – kantrī mūzikā. Pavisam reti rodas iespēja dzirdēt kontrabasa solokoncertu programmas. Lieki piebilst, ka arī solorepertuāra šim skanīgi dūcošajam instrumentam nav daudz. Taču vienmēr ir iespēja talkā ņemt radošu izdomu un instrumentācijas prasmes.

Norises vieta: KAMERZĀLE / Dzintara Jurgelaiša zāle

Organizē „Lielais dzintars”


Programma:

Izrādē skan prozas lasījumi no vācu rakstnieka

Patrika Zīskinda monolugas “Kontrabass”


Džovanni Botezīni (Giovanni Bottesini, 1821–1889)

Fantāzija par Vinčenco Bellīni operas La Sonnambula tēmām


Reinholds Gliērs (Рейнгольд Глиэр, 1874–1956)

Intermeco un Tarantella no cikla Divi skaņdarbi kontrabasam un klavierēm op. 9


Hanss Friba (Hans Fryba, 1899–1986)

Gavote no Svītas Senā stilā


Dmitrijs Šostakovičs (Дмитрий Шостакович, 1906–1975)

Adagio no baleta Gaišais strauts pārlikumā kontrabasam un klavierēm


Pedro Vallss (Pedro Valls, 1865–1935)

Polo Gitano un Zapateado no Andalūzijas svītas


Pēteris Vasks (1946)

Bass trip