02 / 07 / 2021
9. jūlijā atklās vēju pilsētas mākslinieku veidoto izstādi “Jūrā pie Liepājas pazudis cilvēks”
No 9. jūlija līdz pat 12. septembrim Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova, kā arī koncertnama augstāko stāvu galerijās būs skatāma vēju pilsētas iedvesmoto mākslinieku grupas izstāde ar zīmīgu nosaukumu “Jūrā pie Liepājas pazudis cilvēks”. Laikmetīgās mākslas izstādē apvienojušies un par jūras un cilvēces tēmu reflektēs Liepājas pilsētas skartie mākslinieki, kas zināmi ar saviem zīmīgajiem rokrakstiem: Egons Peršēvics, Uldis Rubezis, Ieva Rubeze un Raids Kalniņš. Izstādes atklāšana notiks piektdien, 9. jūlijā plkst. 17.00.

Pēc pulksten 18 visi interesenti laipni aicināti uz izstādes atklāšanas afterpārtiju un tikšanos ar visiem izstādes dalībniekiem brīvdabas pop-up bārā "Red Monkey" (adrese: Vecā Ostmala 53, Liepāja).

“Baltijas jūra "apēd" krastu aiz Ziemeļu mola. Roņi apēd Liepājas zvejnieku lomus. Liepājā jūra tuvojas attīrīšanas ierīcēm. Jūras ērglis, apstākļu spiests, ēd arī maitu. Jūrā pie Liepājas pazudis cilvēks. Jūra "apēd" privātīpašumu teritorijas. Jūras uts mazuļi piedzimst, apēdot savu mammu no iekšas! Bernātu pludmali “apēd” jūra. Mencas apēd mazās zivtiņas. Cilvēks apēd mencas. Jūrkalnē jūra "apēd" zemi. Jūra "apēd" sauli!”*
/* Citāti no masu mediju virsrakstiem par tēmu/

Neskatoties uz to, ka jūra nepārtraukti kaut ko “apēd”, vēlme atrasties tās tuvumā tā līdz galam nav skaidrojama. Saikne starp cilvēka smadzenēm un okeānu/jūru ir ļoti maz pētīta – pirmā zinātniskā konference, kas veltīta šim jautājumam, notika tikai 2011. gadā.

Uzstājoties konferencē, amerikāņu neirozinātnes goda profesors Maikls Merzeničs (Michael Merzenich) jūras pievilkšanās spēku saistīja ar cilvēces evolūcijas procesu: “Ir skaidrs, ka mēs esam cēlušies no okeāna. Septiņdesmit procenti no mana ķermeņa ir sālsūdens. Manas smadzenes apskalo sālsūdens, un tās izdala četru veidu smadzeņu viļņus, kam ir gan nomierinoša, gan aktivizējoša iedarbība uz smadzenēm. Beta viļņiem, kas saistīti ar domāšanu, prāta un ķermeņa aktivitāti, frekvence ir no 14 līdz 30 herciem. Savukārt mierīgas jūras viļņu skaņu frekvence var būt no 0,05 līdz 16 herciem. Iespējams, ka mēs vibrējam tādā pat frekvencē kā jūra.”

Mākslinieku Ievas Rubezes, Egona Peršēvica, Ulda Rubeža un Raida Kalniņa veidotie darbi — instalācijas, gleznojumi un tēlniecības objekti — būs izvietoti gan “Lielā dzintara” 1. stāva mākslas telpā Civita Nova, gan koncertzāles augstāko stāvu galerijās.

Ieva Rubeze ir poētisko video un instalāciju māksliniece, kura veido neaizmirstamus, iztēles pilnus mākslas darbus. Izstādēs piedalās kopš 1996. gada, kad vēl studēja Latvijas Mākslas akadēmijā. Rubezes daiļradi raksturo mākslas darbu skaidrs konceptuāls kodols, domāšanas paradoksu atklāsme, asprātība un īpašs, pārlaicīgs starojums. Piedalījusies vairākās Latvijas mākslinieku grupas izstādēs pasaulē, tostarp mākslinieku grupas "Famous Five" ietvaros pārstāvējusi Latviju 25. starptautiskajā San Paulu biennālē un Venēcijas Biennāles 51. un 50. Starptautiskajās mākslas izstādēs. 2015. gadā mākslinieces darbs ar nosaukumu “Rēgs” ieguva žūrijas godalgu Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas rīkotajā konkursā “Māksla publiskā telpā” un ar mecenātu atbalstu tika īstenots Rīgas pilsētvidē. Ievas radītais video darbs "Zāles" iekļauts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.

Egons Peršēvics veido gan figurālus, gan nefigurālus tēlniecības darbus un instalācijas ar īpašu uzsvaru uz konceptuālo vēstījumu. Lai arī galvenais Egona darbu uzdevums ir radīt telpu sarunai, mākslinieks pievērš lielu vērību arī darbu estētiskajai pievilcībai. Kopš 2006. gada piedalījies neskaitāmās mākslas izstādēs un tādos starptautiskos pasākumos kā ArtVilnius, Rīgas Tēlniecības kvadrianāle, Zukunftvision un citos. Maģistra grādu mākslās ieguvis, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu, bet šobrīd ir viens no pirmajiem doktorantiem Latvijā, kas studē profesionālās mākslas doktora programmā un strādā pie sava disertācijas darba „Laikmetīgās figurālās tēlniecības nākotne”.

Raids Kalniņš Latvijas mākslas telpā pazīstams ar komiksu manierē veidotām šausmu ainiņām un nekrofiliem motīviem, kas atspoguļojas zīmējumos, gleznās, objektos un instalācijās. Mākslinieks piedalījies vairākās grupu izstādēs Rīgā un citviet Latvijā, no kurām nesenākās – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galerijas “Arsenāls” izstāde “Jaunieguvumi. 21. gadsimts” un dubultizstāde ar tēvu Viku Kalniņu Liepājas “Lielajā dzintarā”. Kopš 2007. gada Raids rīko arī personālizstādes – viena no tām – “Nelaime ciematā jeb dinozauri izēd kapus” – bija skatāma arī Liepājas Mākslas muzejā. Vairāki mākslinieka darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā.

Uldis Rubezis ir Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlotājmākslas specialitātes absolvents. Daudzus gadus strādājis par pasniedzēju Liepājas Mākslas vidusskolā, strādā grafiskajā dizainā, vides mākslas grafikā un glezniecībā. Piedalījies neskaitāmās kopizstādēs kā arī veidojis personālizstādes. Ulda Rubeža darbi atrodas muzeju un privātās kolekcijās Latvijā un aiz tās robežām. 2019. gadā Rubezis saņēma Liepājas Kultūras balvu par "Estētiski augstvērtīgu un dziļi simbolisku lielformāta sienas gleznojumu "Pegazs" Liepājas pilsētvidē", bet pirms 5 gadiem “Liepājas Mākslas foruma” laikā uz noliktavas sienas Vecās ostmalas promenādē tapa pilsētai simbolisks lielformāta gleznojums ar "Vārna".

INFORMĀCIJA IZSTĀDES UN ATKLĀŠANAS PASĀKUMA APMEKLĒTĀJIEM:

Ņemot vērā, ka izstādes atklāšanā nav iespējams nodrošināt distanci starp apmeklētājiem un/vai numurētas sēdvietas, atklāšanas notikumu 9. jūlijā plkst. 17.00 iespējams apmeklēt tikai personām, kuras ir noslēgušas covid-19 vakcinācijas kursu vai pārslimojušas minēto infekciju. Apmeklējot izstādes atklāšanu, katram apmeklētājam pie ieejas jāuzrāda drošības līmenim atbilstošs covid-19 sertifikāts un personu apliecinošs dokuments. Atklāšanas pasākumā sejas aizsargmaskas nav jālieto. Minētās prasības attiecas arī uz bērniem un jauniešiem.

No 10. jūlija izstādi varēs apskatīt visi interesenti, ievērojot 2m distanci un lietojot sejas aizsargmasku.

Izstāde bez ieejas maksa skatāma ik dienu, darba laiks: no pirmdienas līdz piektdienai: 11.00-17.00, sestdienās, svētdienās: 10.00-15.00. Saziņai: T.: +371 634 24 555, E.: info@lielaisdzintars.lv

Izstādes norisi atbalsta: Valsts Kultūrkapitāla fonds, Liepājas pašvaldība un Liepājas Kultūras pārvalde.