Gustava Mālera 5. simfonijas Adagietto ir viens no simfoniskās mūzikas superhitiem – sapņaini liriska mīlestības vēstule viņa sievai Almai, un ir kā gaismas aka šajā simfonijā, kas sākas ar heroisku cīņu un pārtop par sēru maršu.

Gaišums un smeldze savijas arī koncerta centrālajā skaņdarbā, Kārļa Lāča simfonijā “Krusta ceļš”, kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 2015. gadā.

Darba tapšanas iniciators ir Valsts akadēmiskā kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais, kam ar Kārli Lāci jau vairākkārt veidojusies veiksmīga radošā sadarbība.

Kārlis Lācis: “Tās ir semiotiskas pārdomas par Krustaceļu laikmeta un personības pretstatu griezumā. Cilvēks garīgā badā kā vilks atdodas bara asiņu vilkmei un nepieņem savu gavēņa krustu. Dvēseles sāpes viņš slāpē, sāpinot ķermeni – savu un citus. Neapturami. Nebeidzami. Krustaceļš kā ilustratīvs Kristus dots piemērs – metafora, kurai lemts palikt baznīcas sienās. Kāpēc Cilvēkam vajag Pestītāju? Vai tāpēc, lai pārliktu atbildību no sevis uz kādu, kas, cerams, atnāks kā Glābējs? Cik daudz ir to vientuļo vilku, kas ar rētās saplosītu miesu apstāsies un sadzirdēs dvēseles balsi? Cik būs pārmainītu cilvēku? Vai es esmu Dievam tuvu vai viņam mani vēl jāsasauc?”

Piedalās:

Kārlis Lācis (klavieres)

Jolanta Strikaite (soprāns)

Valsts akadēmiskais koris “Latvija”

Liepājas Simfoniskais orķestris

Diriģents:

Māris Sirmais

Programmā:

Gustavs Mālers (1860–1911): Adagietto no 5.simfonijas

Kārlis Lācis (1977): simfonija “Krusta ceļš”

INFORMĀCIJA APMEKLĒTĀJIEM:

Koncertā tiek izmantota paplašinātā skatuve, tādēļ realitātē 5. rinda ir 1. skatītāju rinda.