Easy to read

Sestdien, 14. septembrī, pulksten18 koncertzālē “Lielais dzintars” savu 144. koncertsezonu uzsāks LiepājasSimfoniskais orķestris. Ekstravagantā zviedru diriģenta Kristiana Lindbergavadībā orķestris atskaņos Žana Sibēliusa Piekto simfoniju, Džona KoriljanoKoncertu klarnetei un orķestrim, bet pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīšafantāzija par Emīla Dārziņa ne pilnībā iznīcinātā darba materiālu “Vientuļāpriede. Falsifikācija un epitāfija”.

Emīls Dārziņš ir poētiska,leģendām apvīta personība, kura kora un vokālā lirika, kā arī"Melanholiskais valsis" zināma katram latvietim. Tālu netrūka, laisaglabājies nebūtu arī valsis, ko komponists, tāpat kā citas savas nedaudzāssimfoniskās kompozīcijas, emociju uzplūdā pēc apvainojumiem plaģiātismā centāsiznīcināt.

Šo darbu vidū bija arī"Vientuļā priede". Laikabiedri to ir slavējuši, bet komponists undiriģents Pāvuls Jurjāns saskatījis tā nepārprotamās līdzības ar Žana Sibēliusa"Tuonelas gulbi". Tam sekojusi Sibēliusa atbilde, ka Dārziņš"nepārprotami ir darinājis savu "priedi" zem mana"gulbja" iespaida". Un tas bija pēdējais piliens, lai vienīgāopusa partitūra nonāktu ugunī.

Nav zināms, vai tolaikaugstprātīgais, slavenais somu komponists partitūrā vispār ir ieskatījies – tā navatrodama viņa arhīvos (vai arī ir līdzīgā veidā iznīcināta), taču Rīgasvēstures un kuģniecības muzeja, kā arī rakstniecības un mūzikas muzeju arhīvosjoprojām atrodamas četras pilnībā vai daļēji saglabājušās instrumentu partijas(divas klarnetes, angļu rags un fagots), kas dod vismaz aptuvenu priekštatu pariespējamo skaņdarba raksturu.

“Tomēr ne visā skaņdarba garumānojaušams tā raksturs. Sākuma klarnetes trilleri varētu būt ar jebkāduapkārtējo skanisko kontekstu, tādēļ ir svarīgi šie apraksti periodikā unatmiņās, piemēram paša Dārziņa teiktais: "Līdzība izmanāma gabala uzbūvē,pašos pirmajos astoņbalsīgajos, plašajos vijoļu akordos, bez tam, īsi priekšbeigām, plašajos bazūņu akordos",” par gandrīz ezotērisko Emīla Dārziņa“Vientuļās priedes” atdzimšanas procesu stāsta komponists Andris Dzenītis.

“Tuvojoties Emīla Dārziņa 150-gadeiatļāvos riskantu, spiritisku ceļojumu pagātnes zemapziņā, mēģinot vismaz daļēji atsaukt šajā pusē to, kā varēja skanēt"Vientuļā priede". Protams, pilnībā pretendēt uz Emīla Dārziņamateriāla uzminēšanu nevaru, tomēr, baidoties apgalvot, manuprāt, pāris vietasEmīls man nedaudz ir pačukstējis priekšā.”

Lai arī trīs partijassaglabājušās līdz pat skaņdarba beigām, Dzenīša "Vientuļā priede"turpinās līdz vadošās – pirmās klarnetes saglabājušās vienas partijas lappusesbeigām. Tālāk tā negaidīti pāriet viņa paša radītā materiālā – veltījumā EmīlamDārziņam, kurā gaišs dzidrums, krāšņi uzplaiksnījumi, spriega, sāpīga izskaņair tās īpašības, kas raksturīgas paša komponista nepiedodami īsajai dzīvei. “Manāturpinājumā, kuru redzu kā vēsturiskai ēkai sienu pret sienu piebūvētušodienīgu, vai arī pēkšņu tārpeju cauri laikiem, saklausāmas arī alūzijas parklarnetes tēmas motīvu, bet sākuma stīgu astoņbalsīgie akordi pavisam citākontekstā skaņdarba izskaņā, arkveidīgi veido atgriešanos radikāli izmainītāpasaulē,” saka Dzenītis.

Veidojot koncerta programmu,Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģentsGuntis Kuzma, kurš pats šoreiz būs redzams solista lomā, “Vientuļajai priedei”apzināti blakus licis Žana Sibēliusa mūziku.

Biļetes uz Liepājas Simfoniskāorķestra koncertiem pieejamas “Biļešu paradīzes” tīklā: https://www.bilesuparadize.lv/lv/organizer/50.

Koncertu atbalsta LatvijasRepublikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds un Liepājaspilsēta.