Nekad vēl nav bijis tik grūti atvadīties no vasaras kā šogad. Redzu pulka ļaužu, kas metīsies virsū ar saucienu – tā taču nebija vasara. Iebilstu – bija gan! Prombūtne no galvaspilsētas un iespējami maz cilvēku apkārt (tikai paša izvēlēti) – ar to pietiek. Vismaz uz kādu laiku. Līdz brīdim, kad nogurumu lauzīsim ar gribasspēku vai spītību, kā nu kurš.
Citās domās par aizvadīto vasaru gan būs augu pasaules pārstāvji. Dažādās Latvijas malās, protams, atšķirīga aina (kā tik neliela zeme var būt tik daudzveidīga?!), tāpēc nostāšos konkrēti mūsmāju lauku malā (un ne jau es to lauku darināju, tik brīžam pieliku roku, kad sauca kartupeļus stādīt vai nezāles izvest).
Kartupeļi. Beidzamajos gados parasti rokam ap 10. augustu. Šovasar rakšana beidzās pirms dažām dienām, un tā bija nevis rakšana, bet spridzināšana. Ar dakšām. Kartupeļi atradās visur kur, tikai ne zem cera, kur tiem vajadzētu būt. Rīkojām konkursu par mazāko kartupeli. Uzvarēja zirņa lieluma naktenis, maķenīt pārspējot pupas izmēra paraugus.
Sīpoli. Skaisti, bet daļa no tiem noturēsies ēdami varbūt tik līdz veļu laika beigām. Burkāni. Peļu astes ir brangākas. Zemenes. Noslīka. Āboli. Trijās ābelēs no desmit (labi, nav ābolu gads). Drusku labāk uzvedās ķiploki, un kāposti, kas citugad brīnum kaprīzi, dīvainā kārtā izskatās labi iegriezušies skābēšanai.
Skaidrs, ka nekāds dārzeņu orķestris mums šogad nesanāks. Ir jau gan arī dīvainas tās paprikas trompetes, ķirbju bungas, burkānu stabules, ko redzam, piemēram, “Vīnes dārzeņu orķestrī”. Vai Londonas. Vai Islandes. Pabeidz koncertu un atdod stabuli kazai (Islandes orķestra videoklips). Bērnībā, lasot “Sīpoliņa piedzīvojumus”, nelikās dīvaini, ka profesors Bumbieris spēlē vijoli, kas izgatavota no sviesta bumbiera pusītes. Ja aizdomājas, tad ir dīvaini. Nevajag aizdomāties.
Jocīga sajūta – stāvēt lauka malā gumijas zābakos un saplēstās džīnās, domājot par to, ka jau septembra beigās Liepājā skanēs simtgadnieka Pjēra Bulēza “Répons”. Bezgala sarežģīts un savdabīgi skaists opuss.
Divas nesavienojamas pasaules. Rudenīgi uzrakts, tukšs kartupeļu lauks un Bulēzs. Ir pilnīgi skaidrs, kurā pasaulē gribas dzīvot. Bet bez tās otras pasaules šī dzīvošana noplicinātos. Izej cilvēkos kā viesizrādē un atgriezies. Kā citādi vēl vispār mēģināt saprast, kas patlaban notiek uz Zemes?
Sitemap 
Contacts
Requisites
Back