Cilvēku apziņā pilsēta Timbuktu laiku laikos bijusi simbols kaut kam tālam, noslēpumainam, iekārojamam. Žils Verns piesauc Timbuktu kā Āfrikas izpētes Svēto Grālu; Renē Kaijē 19. gadsimta sākumā kļuva par pirmo balto, kas dzīvs atgriezies no šīs pilsētas (vismaz tāds ir vispārpieņemtais mīts); Alfrēds Tenisons 20 gadu vecumā uzraksta idillisku poēmu “Timbuktu” un saņem par to Kembridžas Universitātes zelta medaļu; pilsētas vārdu mēdz piesaukt amerikāņu mūziklos kā pasaules tālāko punktu; par Timbuktu runājis Bobs Dilans, Rikijs Lī Džounss, Timbuktu ir nesasniedzamais apvārsnis, neiepazīta civilizācija, neizpētītas grāmatu krātuves.
Vajadzētu redzēt Timbuktu — cilvēks saka un uz līdzenas vietas jau ilgojas. Zelts un sāls ļāva Timbuktu uzplaukt. Islāms cēla Timbuktu slavu, un islāms grāva Timbuktu svētvietas. Timbuktu mantojums beidzamajos gados ir pamatīgi cietis.
Timbuktu atrodas Mali. Tā ir Rietumāfrika. Mali ir liela valsts — kā divas Ukrainas.
Mīlu Āfriku, bet kontinenta rietumdaļā nav nācies būt. Uz Timbuktu nekad neesmu kārojis aizbraukt. Palasot dziedātājas Umu Sangarē 2022. gada interviju vietnē “Songlines”, nāk saprašana, ka pagaidām varbūt arī nevajag turp braukt.
Sava jaunākā albuma “Timbuktu” tituldziesmā Umu dzied — malieši, kur mūsu vēsturiskais diženums, kur mūsu miermīlīgās un draudzīgās valsts slava? Intervētājs ierosina Umu pašai atbildēt uz šiem jautājumiem, un viņa atzīst, kas tas ir gandrīz neiespējami. Viņa nesaprot cilvēkus. Nesaprot, tos, kas ienāk ne savā valstī, gūsta un slepkavo, un demolē. Islāms cieši iesakņojies Mali, bet ne jau džihādisms. Francija atsauca savas antiterorisma vienības, un vietā nāca Krievijas sūtņi, kas izmēģināja spēkus Lībijā, Sudānā, Centrālāfrikas Republikā, Madagaskarā un tad ieradās Mali. Kopš neatkarības atgūšanas Francija tur nekad nav bijusi tik nemīlēta kā patlaban. Tagad Mali mīl Krieviju.
Priekšteču pasaules uzskatam arvien šaurāka vieta Mali cilvēkos. Vēstures gaitā mainījušies vērtību balsti. Islāms? Kapitālisms? Demokrātija? Eiropa? Vidējie Austrumi? Varbūt nekas no šī visa, bet tas, kas bija pirms kapitālisma un islāma, — animisma idejas un dejas, dziesmas un maskas? Mutvārdu zintis, ko nodod vīri puikām un sievietes meitenēm? Tā runā Umu Sangarē, bet jau nākamajā teikumā kritiski vērtē tradicionālo poligāmiju un meiteņu dzimumorgānu kropļošanu. Jā, arī par to visu viņa dedz liesmas savās dziesmās. Umu Sangarē ir no tiem, kas nevairās mākslā runāt par politiku.
Viņa piedzima Mali, uzauga valsts galvaspilsētā Bamako, bet pasaulē viņu zina akurāt kā Mali vēsturiskā Vasulu novada lakstīgalu. Umu Sangarē ir pasaules pilsone un veiksmīga uzņēmēja viesnīcu biznesā, automašīnu importēšanā, rīsa tirdzniecībā, tūrismā, taksometru apritē. Albums “Timbuktu” dzima pandēmijas laikā Ņujorkā un Baltimorā. Umu uzstājas pasaules lielākajos koncertnamos un nupat, 11. oktobrī, ierodas arī pie mums — Liepājā.
Sitemap 
Contacts
Requisites
Back