Izstāde cieši sasaistās ar festivāla šī gada moto “Visi putni skaisti dzied”, kas ir oda daudzveidīgajām un vienreizīgajām balsīm, kas ir mūsu pasaulē. Arī demences pacientu un viņu līdzcilvēku balsu sadzirdēšana ved uz iekļaujošāku, sociāli taisnīgāku un ilgtspējīgāku pasauli. Saskarsme ar cilvēkiem ar citādu uztveri, kuri nepievērš uzmanību ne pagātnes pārdzīvojumiem, ne raizēm par nākotni, reizēm ir arī pozitīva – liekot koncentrēties uz šobrīd notiekošo, cilvēcisku klātbūtni un apkārtnes skaistumu.

Māksliniece, kā materiālu demences statistikas datu vizualizācijām izvēlējusies pienu, jo tas viņai asociējas ar personiskām bērnības atmiņām – vasarām, kas pavadītas laukos pie vectēva, kur vienmēr bija pieejams svaigs piens. Diemžēl vēlāk vectēvam tika konstatēta demence, un pamazām viņš arvien vairāk attālinājās no ģimenes, realitātes, dzīves. Daudzie “baltie plankumi”, kas parādījās vectēva atmiņās un valdīja arī pašas mākslinieces un citu tuvinieku izpratnē par demenci, atgādina piena balto krāsu, kas daudz izmantota izstādes elementos un scenogrāfijā.

Interesanti, ka piens sarecot sāk vizuāli atgādināt cilvēka smadzenes. Savukārt Alcheimera pacientu smadzenēs vērojama pelēkās masas samazināšanās, kas izskatās kā “lielāki caurumi” to apjomā. Datu vizualizācijas, izmantojot pārtikas produktus kā materiālu, ir netiešs veids, kā parādīt neatgriezeniskos kognitīvās degradācijas, identitātes un attiecību sairšanas procesus, kas saistīti ar demenci. Neparastās datu vizualizācijas veidotas, lai abstrakto statistiku padarītu taustāmu, sajūtamu ar visām maņām un tādējādi vieglāk “sagremojamu”, labāk atmiņā paliekošu.

Ekspozīciju papildina video ieraksti, kuros redzami piena rūgšanas procesi šķērsgriezumā un paātrinājumā, kā arī audio dienasgrāmatas, kuras veidojuši anonīmi demences pacientu līdzcilvēki – mazmeita, dēls, vedekla, sieva – un pēc tam ierunājuši Liepājas teātra aktieri. Liepājas ekspozīcijā izveidota norobežota telpa, kurā skatītāji var vienatnē vai mazā grupā netraucēti noklausīties demences līdzcilvēku pieredzes stāstus un iepazīt piena degradācijas procesus. Atkailinot šos lielākoties izolācijā un tumsā noritošos, dabiskos procesus, māksliniece aicina plašākā sabiedrībā uzsākt sarunu par tādām stigmatizētām tēmām kā demence un citiem izaicinājumiem, ar ko nākas saskarties novecojot. 

30. septembrī, 21. oktobrī un 4. novembrī no plkst. 15.00 līdz 18.00 izstādes ietvaros aicinām piedalīties Annas Priedolas un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mākslas mediatoru vadītās “Demences datu darbnīcās”, kurās apmeklētājiem būs iespēja no dažādiem ikdienā pieejamiem un pazīstamiem pārtikas produktiem veidot datu receptes savas kognitīvās veselības veicināšanai. Tās varēs gan aplūkot, gan izgaršot, atraktīvā un nepiespiestā veidā iepazīstot izaicinājumus, ko rada organisma novecošanās un cilvēces centieni to attālināt. Darbnīcas apmeklējums ir bez dalības maksas, visi nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti. Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Izstāde “Piena dienasgrāmatas. Demence statistikā un stāstos” un “Demences datu darbnīcas” ir tapušas starptautiskā projekta “Pārmaiņu aģenti: mākslas mediācija kā saruna” ietvaros, sadarbojoties Latvijas Laikmetīgās mākslas centram, fondam par atvērtu sabiedrību DOTS, māksliniecei Annai Priedolai un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam. Liepājā organizētā izstāde tiks transformēta un paplašināta, ienesot tajā vairāk personīgo stāstu.

Izstādes autore: Anna Priedola

Skaņas mākslinieki: Milda Ziemane, Roberts Dinters

Video tehniķi: Rohirs Jupains, Patriks Boržā

Aktieri: Mārtiņš Kalita, Agnija Dreimane, Anna Priedola, Vija Akselrode

Grafikas dizaina autore: Līga Vēliņa

Darba laiks: izstāde “Lielajā dzintarā” būs skatāma līdz 5. novembrim koncertzāles darba laikā P.–Pk. 11.00–17.00, S.–Sv. 10.00–15.00