Pie Liepājas Simfoniskā orķestra diriģenta pults stājās Andris Poga, savukārt koncerta īpašā viešņa bija somu soprāns Mīna-Līsa Vērela.

Riharda Vāgnera skaņdarbi, īpaši vēlākā laika posma skaņdarbi, izceļas ar sarežģītām faktūrām, bagātīgām harmonijām un orķestrāciju, kā arī izsmalcinātu vadmotīvu izmantošanu — muzikālām frāzēm, kas saistītas ar atsevišķiem varoņiem, vietām, idejām vai sižeta elementiem. Viņa mūzikas valoda lielā mērā ietekmēja klasiskās mūzikas attīstību, un Vāgnera “Vēzendokas dziesmas” tiek uzskatītas par vienu no Vāgnera nozīmīgākajiem vokālajiem darbiem, un ir iecienītas gan dziedātāju, gan klausītāju vidū.

1841. gadā ar Matildes Vēzendokas dzejoļiem tapušais piecu dziesmu cikls ieturēts romantiskā stilā, un atspoguļo mīlestības, ilgu un dabas skaistuma tēmas. Tās ievērojamas ar izteiksmīgām melodijām, bagātīgu harmoniju un krāšņiem orķestrējumiem. 

Johanness Brāmss ir vēl viens nozīmīgs 19. gadsimta simfoniķis. Viņa mūziku raksturo melodiskums, bagātīga harmonija un dziļas emocijas, kā arī cieņa pret klasiskajām tradīcijām, vienlaikus iekļaujot romantisma laikmeta inovatīvas tendences. Brāmsa Traģiskā uvertīra ieturēta dramatiskā un satraukuma pilnā stilā. Uvertīru raksturo tumšas un noslēpumainas harmonijas, un tā atspoguļo cīņu starp labo un ļauno, gaismu un tumsu, kā arī cilvēka likteņa neizbēgamību. 

Koncerta programmu vainagos austriešu komponists Antons Brukners, kura simfonijas savukārt tiek dēvētas par romantisma mūzikas pēdējā posma simbolu majestātisko līniju un krāšņo harmoniju dēļ. Reti skanošā “Nulltā” simfonija ir rudenīgi krāsots šedevrs, kas aizvedīs mūs noticamu ilūziju pasaulē.

Piedalījās:
Mīna-Līsa VĒRELA (soprāns)

Liepājas Simfoniskais orķestris
Diriģents Andris POGA

Programmā:
Johanness BRĀMSS (1833-1897) Traģiskā uvertīra
Rihards VĀGNERS (1813-1883) Vēzendokas dziesmas
Antons BRUKNERS (1824-1896) Simfonija reminorā (“Nulltā”)