No 8. marta līdz 8. jūnijam koncertzāles mākslas telpā “Civita Nova” aplūkojama mākslinieka Māra Ernesta Uldriķa (1939 – 2017) zīmējumu, pasteļu un akvareļu izstāde “Māris Uldriķis. Smalkās matērijas”. Izstāde ir nozīmīgs notikums Liepājas 400 gadu jubilejā, jo tā veltīta ievērojamā gleznotāja liepājnieka Teodora Uldriķa dēla daiļradei.
Mākslinieka iepriekšējā plašākā personālizstāde notika 2014. gadā, un tās nosaukums bija “Māris Uldriķis. Mana pasaule”. Bija liels kārdinājums dot arī šai izstādei līdzīgu nosaukumu, jo Uldriķa mākslas valodas savdabīgums un tiešums veido savrupu lielumu, savrupu pasauli, kuru raksturo īpaši koncentrēta un absolūta iedziļināšanās mākslas darba tapšanas jēgā un procesā. Mārim Uldriķim gleznot un zīmēt bija kā elpot, kā dzīvot. Tā bija vienīgā dzīve, kuru viņš prata un prata to izcili. Māksla veidoja viņa pasauli.
Tomēr šāds izstādes nosaukums nebūtu īsti patiess, jo Māra Uldriķa mākslas darbi nav piederīgi tikai viņa pasaulei, tā ir arī viņa līdzgaitnieku un draugu pasaule, un jau vairākus gadus arī mana pasaule. Pateicoties mākslinieka draugam un atbalstītājai Irinai Tīrei, man ir atklājies vai vesels Uldriķa radīts universs.
Izstādi varētu nosaukt par sapni. Tas ir Irinas Tīres un daudzu Liepājas mākslinieku sapnis piedzīvot, ka jauni cilvēki iepazīst ne tikai Teodora Uldriķa mantojumu, bet arī viņa dēla, pēdējā no Uldriķu dzimtas īpašo talantu. Tāpēc ir lieliski, ka sapņi piepildās un “Lielā dzintara” apmeklētājiem būs iespēja redzēt šo unikālo, bet vēl pietiekami nenovērtēto Liepājas mākslinieku. Prieks, ka Uldriķim kā īstenam liepājniekam ir privilēģija uzrunāt un atrast savu skatītāju tieši Liepājas 400 gadu jubilejas laikā.
Apskatāmie zīmējumi, pasteļi, akvareļi un skices pieder mākslinieka draugiem. Izstādē nav mākslas darbu no Liepājas muzeja vai Sanktpēterburgas Valsts muzeja "Carskoseļskaja kolekcija” krājuma, kuros glabājas Māra Uldriķa gleznas un zīmējumi. Veidojot izstādi, bija ārkārtīgi grūti veikt darbu atlasi, jo tuvāk iedziļinoties, vai ik vienā no tiem varēja atrast kādu izcilu “rozīnīti”. Ne velti “Carskoseļskaja kolekcija” vadītājs mākslinieks Aleksandrs Ņekrasovs, kas bija kvēls Uldriķa talantu apbrīnotājs, dēvēja viņu par vienu no “mūsdienu Eiropas visaugstākā līmeņa māksliniekiem”. Sanktpēterburgas muzejā kopš 2012. gada atrodas nozīmīga mākslinieka darbu kolekcija, kuru šīs izstādes skatītāji var aplūkot gan slaidrādē, gan grāmatā – Māra Uldriķa mākslas darbu reprodukciju albumā, kas izdots mākslinieka nāves gadā – 2017. gadā.
Māra Uldriķa talanta pazinēji viņa darbus raksturo kā konceptuālus, lakoniskus un reizē arī kā ļoti izsmalcinātus. Varu piekrist un piebilst, ka veidā, kā viņš atveido pasauli, kā viņš glezno un zīmē, es redzu vēlmi atklāt ik vienas lietas būtību. Gluži kā Platons, kurš patiesības meklējumos nonāca pie atklāsmes, ka ideja ir pirmtēls, kas stāv aiz katras lietas. Arī Uldriķim lietu pasaule ir otršķirīga un atkarīga no ideju pasaules. Viņa veidotā pasaules aina ir smalka matērija, uzburta ar intimitāti un delikātumu, kas tik ļoti raksturīga mākslinieka radošajam rokrakstam. Ideja ir tepat līdzās matērijai, un tā ir jāatklāj!
Kas ir tā zelta atslēdziņa, kas atver durvis uz Uldriķa daiļradi? Kā var raksturot to īpašo mākslinieka daiļrades valdzinājumu? Tas ir smalkums, inteliģence, kas ir pamatā klusai, ļoti personīgai un dziļi ieinteresētai sarunai ar pasauli, ar sejām, ar lietām. Tā ir iedziļināšanās gaismas starā, krāsu atspulgā, kurā ne mirkli mākslinieks neizrāda krāsu un līniju dāsnumu, tieši otrādi, viņš tver tikai būtisko, nepieciešamo, raksturīgāko. Uzmetot pirmo skatienu kādam no viņa mininimālistiskajiem zīmējumiem, var teikt, ak, kas tad nu tur, tikai kaut kādas skices, kontūras. Lūdzu, ieskatieties! Arī klausoties un dzirdot kāda skaņdarba pirmās taktis, jūs taču nevarat apgalvot, ka, jūsuprāt, šī mūzika ir laba vai slikta. Ir jānoklausās mūzika līdz galam. Tāpēc ieskatieties ilgāk mākslas darbos un jums atklāsies visas smalkās matērijas un vesela Māra Uldriķa pasaule.
P.S. Mākslas darbiem nav anotāciju. Parasti tajās uzrāda autoru, mākslas darba radīšanas laiku, izmērus un tehniku. Māris Uldriķis ir visu šo darbu autors, viņš nav devis nosaukumus saviem darbiem, tāpēc skatītājiem ir dota privilēģija, izdomāt nosaukumus pašiem. Darbu radīšanas laiks ir viņa mūžs, kurā laiks bija laiks mākslai, bet izmēri nekādi neatspoguļo viņa darbu lielumu.
Izstādes kuratore un anotācijas autore: Astrīda Rogule
Izstāde tapusi sadarbībā ar liepājnieci, mākslinieci, fotogrāfi un Māra Uldriķa draugu Irinu Tīri. Izstādes dizaina autors ir mākslinieks Ivars Pilips.
Atrašanās vieta:
Civita Nova 1
Organizē:
Lielais dzintars
Atbalsta:
Liepājas pašvaldība un Valsts kultūrkapitāla fonds
Atpakaļ
