Jāpiekrīt secinājumam, ka brīžos, kad notiek mēģinājumi atrast un aprakstīt telpu, kas eksistē starp t. s. “klasisko” un elektronisko mūziku, pianista, komponista un producenta Nilsa Frāma vārds ir pirmais, kas ienāk prātā. Tas tāpēc, ka pret gadu simtiem seno instrumentu viņš attiecas īpaši, muzicē uz tā dziļdomīgi un intīmi, vienlaikus kā alķīmiķis faķīrs triepjot, smērējot un punktojot, uzburdams neskaitāmu citu akustisku instrumentu un elektronisku ierīču iekārtotu skaņas telpu. Pasaules turnejas pēdējo padsmit gadu laikā ar koncertiem nozīmīgākajās pasaules koncertzālēs un lielākajos festivālos ir cementējušas Nilsa kā izcila instrumentālista un fascinējoša koncertizpildītāja reputāciju. Darbi studijā, kas rezultējušies vairākos albumos, tiek turēti augstā vērtē gan kritiķu, gan mūzikas cienītāju vidū, un nav jābrīnās, ka biļetes uz viņa koncertiem tiek teju vienmēr un tempā izķertas.

Par Nilsa Frāma “izlaušanās” izdevumu tiek dēvēts albums “Felt”. Tas klajā nāca vien dažas nedēļas pirms pirmā mūzikas, mākslas un vietējās ražas festivāla “Zemlika” Durbē. Toreiz ilgstoši uz flīģeļa atkārtotais mazās oktāvas si, ar ko iesākas viņa skaņdarbs “Said And Done”, kļuva par visa festivāla pirmo skaņu un Latvijas klausītāja pirmās iepazīšanās ar mūziķi skaņu celiņu. Sekojošais albums “Spaces”, kas klajā nāca 2013. gadā, jau vērtējams kā daļa no “lielākas bildes” mākslinieka radošajā ikdienā. Koncerti kļuva biežāki, lielāki, un sadarbības ārpus studijas un skatuves – dažādākas un robežas šķērsojošas. Tieši Nilss kopā ar draugiem pirms astoņiem gadiem iedibināja starptautisko Klavieru dienu jeb “Piano day”. Gada 88. dienu, jo tik ir taustiņu klavierēm, viņš aicina atzīmēt, kur nu vien iespējams un kā vien iespējams, godinot instrumentu. Iniciatīvas centrālais notikums bija kopā ar pazīstamo latviešu klavierbūves meistaru Dāvidu Kļaviņu radītais instruments 450 – tobrīd augstākās klavieres. Nilss iesaistījās arī vairākos kino projektos, radot mūziku filmām “Viktorija” (rež. Sebastians Šipers (Sebastian Schipper)) un īsfilmai “Ellis” (rež. JR) ar Robertu De Niro (Robert De Niro) stāstnieka lomā kopā ar franču mākslinieku “Woodkid”, kā arī atvēlot savus skaņdarbus filmu “Ad Astra” ar Bredu Pitu (Brad Pitt) galvenajā lomā un “Manifesto” ar Keitu Blanšetu (Cate Blanchett) skaņu celiņiem.

Pirms pieciem gadiem klajā nāca vēl viens pārsteidzošs ieraksts “All Melody”, kuru Nilss Frāms aizveda divus gadus ilgā pasaules turnejā, muzicēdams izpārdotos koncertos Bruklinas “Steel”, Disneja zālē Losandželosā, “Le Trianon” Parīzē, Sidnejas operteātrī un citviet. Atgriezies mājās Berlīnē Nilss plašākus pūļus aicināja savā “virtuvē” – radiomājā “Funkhaus”, kas kļuvusi par Nilsa radošajām mājām, un kur tehniski un akustiski gluži vai perfektajā Zālē Nr. 1 līdz šim brīdim ir notikuši vairāki viņa koncertu seriāli. Viens no tiem, kas paguva notikt vēl pēdējā brīdī pirms pandēmijas, tika iemūžināts koncertfilmā “Tripping with Nils Frahm”.

“Dažubrīd, pārņemts, viņš nospers no kājas savu melnbalto “Adidas” sporta kurpi. Jau mirkli vēlāk noslaucīsies dvielī kā rokzvaigzne. Un viņš ir rokzvaigzne savā veidā. Tiesa, ne tā – ar melnu ādas zābaku uz skaļruņa skatuves malā. Šis vācu pianists ir arī analogo sintezatoru nindzja, akustikas nūģis un šodienas žanra, lai saucam to par neoklasiku, post-klasiku vai kā citādi, seja, kurš mīļuprāt ir pateicīgs džezam, atmosfēriskajai elektroniskajai mūzikai un klubos pavadītajam laikam,” pēc piedzīvota koncerta rakstījis kritiķis britu laikrakstā “The Guardian”.

Aizvadītā gada septembrī klajā nāca līdz šim ambiciozākais un no jebkura iepriekšējā pilnīgi atšķirīgais mākslinieka veikums studijā – vairāk nekā 3 stundu ilgais albums “Music For Animals”. Pēc visiem zināmā pārtraukuma pirmoreiz atgriezies uz skatuves Sidnejā, Nils visus turpmākos koncertus turnejā dēvē par veltījumiem pilsētām, kurās piestāj. 18. oktobrī ikviens aicināts piedzīvot “Mūziku Liepājai”!