Vienudien kolēģis iejautājās – bet kāpēc jums tieši “Gurres dziesmas”? Ir jau skaisti, bet kāpēc?
Tāpēc, ka 10 gadu jubilejā “Lielais dzintars” vēlējās ko īsteni cilvēcisku un, ja iespējams, mīlestības pilnu.
11. oktobris. Mali karaliene Umu Sangarē mīl klausītājus un kvēli iestājas par cilvēktiesībām.
17. oktobris. Liepu tēvs tā arī neierodas, toties Iemīlējies Skurstenis mizanscēnā ar mīļoto Sienu aizkustina līdz asarām.
26. oktobris. Pūšaminstrumentu kvintets “Carion” ar iedvesmu nāk klausītājiem tuvāk un padara mūziku redzamu.
Un tagad būs “Gurres dziesmas”. Tiesa, ka ir zināms anahronisms attiecībā uz oratoriju un tās autoru. Šēnbergs sāk darbu pie šī 20. gadsimta pirmajos gados, tad pārtrauc un atgriežas pie partitūras pabeigšanas tikai ap 1910. gadu. Pa to laiku ir notikusi viņa skanisko uzskatu maiņa, un no vēlīna romantiķa viņš pamazām pārtop par modernistu. Pirmatskaņojuma skandāli rotājuši viņa Pirmo stīgu kvartetu un Pirmo kamersimfoniju.
Rihards Štrauss, kas līdz tam atbalstīja desmit gadu jaunāko kolēģi, nupat ir ieteicis Šēnbergam labāk iet lāpstot sniegu. Protams, ne jau Šēnbergam acīs pateica, bet labas ziņas parasti tā vai citādi sasniedz cilvēkus. Kāds te vairs vēlīnais romantisms? Uz modernisma sliekšņa stāvošais Šēnbergs tomēr atrod skapī jaunības svārkus, velk tos mugurā un nobeidz “Gurres dziesmas” ar tik spēcīgu saullēktu, ka acis žilbst.
Gurres pils drupas varot apskatīt Zēlandes salas ziemeļos. Šēnbergs tur pabijis vairāk nekā pirms simt gadiem un glīti nobildējies, liec kaut feisbukā.
Un tomēr – kāpēc “Gurres dziesmas”?
Visdrīzāk tāpēc, ka tajās ir liels skaistums. Liela mīlestība karalim Valdemāram un Tovei. Aukstasinīga slepkavība (aizkulisēs, bet tomēr). Mežadūjas baisā vēsts. Karaļa sacelšanās pret Dievu, kas kaut ko tādu pieļāvis. Dieva lāsts – mūžīgas pusnakts rēgu medības. Āksts pazobojas, Zemnieks pašermuļojas, Stāstnieks dod pavisam cilvēcisku panteisma paraugstundu, un tad nāk Saule rīta svaigumā, staru dzidrumā.
Nupat raidījuma “Orfeja auss” ierakstā ar Kristu Auznieku un Miķeli Fišeru runājām par Čurļoni, un Krists atgādināja, ka skaistuma priekšā analīze paiet malā.
Tiksimies “Lielā dzintara” jubilejas kulminācijā 7. un 8. novembrī!
Lapas karte 
Kontakti
Rekvizīti
Atpakaļ