Interesanti domāt par to, kāda bija Kleopatra. Par viņu rakstījuši vairāki senatnes vīri, no viņu rakstītā iedvesmu savulaik ņēma Šekspīrs un laikabiedri, kleopatrisks sprādziens notika baroka operas ziedu laikos, 19. gadsimta beigās uzņēma pirmo (šausmu) filmu par šo valdnieci, tīmeklis ziņo, ka īsti ticamu Kleopatras atveidojumu mākslā ir maz vai nemaz, tajā pašā laikā var uziet dažnedažādas bildes ar Kleopatru “en face” un pusprofilā, var novērtēt, ka viņai bijušas lielas ausis, deguns vienuviet kumps, citā atveidā grieķiski taisns, vēl kādā attēlā maķenīt nodrupis — droši vien no laika zoba, ne jau no odzes kodiena, jo odze koda krūtīs, ja vispār koda, un vispār: palasot Plūtarha tekstu, šaubas par izplatītajām leģendām aug augumā, kaut gan tieši Plūtarhs laikam bijis tas, kas iedvesmojis Čoseru, Šekspīru un baroka operu libretistus.
Plūtarhs īstenībā neraksta vis par Kleopatru, viņš raksta par Cēzaru. Tomēr Kleopatrai neizbēgami jāparādās tekstā par Cēzaru, bet atkal — ko par Kleopatru zināja Plūtarhs, ja savu darbu viņš rakstīja, kad leģendārā Ēģiptes grieķiete jau gadsimtu bija citā saulē. Turklāt Plūtarham pārmet ideoloģisku noslieci par labu Romas impērijai un par sliktu Kleopatrai.
Lai kādi būtu avoti, neviens tomēr laikam nespēj noliegt Kleopatras majestātisko izskatu, intelektu, politisko intrigu pārzināšanu, valdnieces ambīcijas, valodu zināšanu, gudras sievietes neatkārtojamo šarmu.
Vai Kleopatra mazgājās pienā? Nav neviena, kas varētu to apstiprināt, bet, ja viņai tas patika, kāpēc gan nē.
Vai Kleopatras pašnāvībā vainīga odze, ko viņai atnesa grozā ar vīģēm, zem kuru lapām slēpās lokanā slepkava? Vai viņa zināja, ka līdz ar grozu nāk nāve, vai pateicīgi pieņēma dāvanu un stoiski padevās, kad ieraudzīja groza slepkavīgo saturu?
Vai varbūt viņa ar zelta vārpstiņu bikstīja odzi, kas galu galā iekoda viņai?
Plūtarhs saka — neviens nezina, kas īsti notika. Varbūt viņa izmantoja indi, ko nēsāja līdzi izdobtā duncī, ar ko mēdza padarīt vijīgāku savu frizūru.
Kleopatra nodzīvoja 39 gadus, 22 gadus bija valdniece, un 14 gadi viņai bija atvēlēti kopā ar Antoniju. Baroka operās viņa ir žilbinoši virtuoza, bet netrūkst arī caurspīdīgi lirisku epizožu, un katra Kleopatrai veltītā takts ir pilna apbrīnas, cieņas, maiguma un karaliska diženuma.
Viena no mūslaiku labākajām Kleopatrām ir Regula Mīlemane. 24. janvārī Regula ieradīsies Liepājā. Kas klausījies Regulas ieskaņojumus, zinās, ka dziedātājas balss virtuozitātei nav robežu un Hendeļa vai Hases nemirstīgās taktis viņas lasījumā izskan mirdzoši. Blakusminot, Regula vaigā ir tikpat daiļa kā Monika Belluči filmā par Asteriksu, bet te arī līdzība beidzas, jo Monikas iemiesotās varones histēriskais valdnieciskums Regulai nepiemīt it nemaz.
Mums nav ne jausmas, ko nesīs 2026. gads (īsā laikā ir jau atnesis gan neatsveramus zaudējumus, gan skaistus piedzīvojumus). Bet Regula Mīlemane ir kaut kas reāls, un koncerts varētu izvērsties neaizmirstams. Jā, šis ir reklāmas teikums, bet pasaules līmeņa māksla katru dienu vis Liepājā neierodas. Starp citu, arī Rīgā nē.
Lapas karte 
Kontakti
Rekvizīti
Atpakaļ