Viegli lasīt

Orests Silabriedis

Viņdien aizrunājāmies ar kolēģiem par to, kā notiek krēslu maiņas. Pareizāk, krēslos sēdētāju maiņas. Faktiski tā bija saruna par to, kā personības nomaina profesionāļi. Un te nav ne labāk, ne sliktāk. Skatāmies, kā grozās laikmets.

Diplomātijas laukā nāk prātā, piemēram Jānis Dripe Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē, Jānis Peters Krievijā, pianists un skaņu režisors Valdis Krastiņš Čehijā, Slovākijā, Turcijā, Norvēģijā, Somijā, Sandra Kalniete Francijā, un šos cilvēkus mēs zinām kā ievērojamas personības savā darbības laukā. Cik karjeras diplomātu zināsim nosaukt? Bet darbs turpinās, viss rit.

Pirms septiņiem gadiem Imanta Lancmaņa vietā Rundāles pili sāka vadīt Laura Lūse. Strādā prasmīgi, darbs turpinās, viss rit.

Šogad kultūras vidē lielā intrigu nedēļa bija, kad vienudien paziņoja “Latvijas Koncertu” jauno vadītāju un dienu vēlāk Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jauno direktori. Māru Lāci pazinām, ar Ivetu Derkusovu vēl jāiepazīstas.

Palaikam var lasīt atgādinājumu, ka no mūsu dižākajiem jaunāko laiku dzejniekiem dzīvs palicis vairs tikai viens, un tas ir Jānis Rokpelnis. Bērziņš, Briedis, Skujenieks prom.

Nemāku pateikt, kas tas īsti ir, varbūt pat vieglāk būtu uzzīmēt, ar ko, piemēram, Uldis Bērziņš ir citāda personība, nekā, teiksim, Kārlis Vērdiņš. Arī mūsu paaudzes pārstāvjiem un jaunākiem taču ir katram savs tvirts profila virpojums, kas labākajos brīžos padara mūs nesajaucamus. Bet varbūt vienkārši jāsasniedz noteikts gadu slieksnis, un, rau – tu jau esi tā viegli dinozauriskā personība, kas ienāk istabā ar teju saredzamu izcilības auru.

“Latvijas Koncertus” no 1. jūnija vadīs “Lielā dzintara” līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons. To varēja gaidīt, jo tas ir likumsakarīgi tāda mēroga personībai. Ko “Lielajam dzintaram” nesīs nākotne, ne jausmas, bet to gan zinām, ka pusotru gadu uz priekšu nosprausto māksliniecisko ceļu iesim mērķtiecīgi un ar kolēģa plecu.

Kāds Liepājas tēlnieks, pazīstams ar interesi par nārām, rītazvaigznes Ausekļa dzimumu, Mildas jogu un līdzīgām kārdinošām tēmām, izveidojis monumentālu tēlu, kas sestdien ieradīsies “Lielajā dzintarā” un dzīvos pie mums veselu gadu.

Trausls esot, viņš saka. Bruņas pāri kodolam, viņš saka. Atstājot līdzību un simbolu atrašanu katra paša ziņā, priecājamies, ka mums lieku reizi ir iespēja pie šī tēla (trauslajām) kājām padomāt par to, kas veido personības mērogu, spēku, ietekmes zonu, neatkārtojamību un paliekamību.