Atpakaļ
Dzintars ir dārgakmens, ko veidojis laiks. Priedes zeltainā sveķu lāse iegūst savu vērtību gadsimtos. Arī mūzika Liepājā dzimst jau gadsimtiem.
Akadēmisku līmeni Liepājas muzikālā dzīve sasniedza 19. gs. 80. gadu sākumā, kad pilsētā tika atvērta filharmonija un likti pamati Liepājas Simfoniskajam orķestrim.
1905. gada revolūcija un Pirmā pasaules kara vētras sarāva daudz stīgu Liepājas mūzikas dzīvē, taču līdz ar brīvas Latvijas dibināšanu pilsētas radošā dzīve uzplauka no jauna.
Pirms 100 gadiem — 1922. gadā durvis vēra Liepājas opera, kas darbojās vienās telpās ar Liepājas Jauno teātri. Vienlaikus tika dibināta Liepājas Tautas konservatorija, kur par vokālo pedagogu līdz 1931. gadam strādāja itāļu dziedātājs, profesors Frančesko Losako (Francesco Paolo Losacco, 1867–1931). 1927. gadā atjaunoja Liepājas filharmoniju.
Liepājas operā mūziķi, koris un solisti diriģenta Arvīda Pārupa (1890–1946) vadībā jau pirmajās sezonās iestudēja pasaulē populārās Džuzepes Verdi, Šarla Guno, Pētera Čaikovska, Džoakīno Rosīni un Žorža Bizē operas. Pasaules opermūzikas klasika ir pašsaprotama liepājnieku intelektuālās dzīves daļa vēl šodien – koncertos, viesizrādēs, mūzikas skolas ikdienā, slīpējot jaunus talantus.
Liepājas muzikālo tradīciju veidojuši spoži diriģenti, izcili mūziķi un solisti vokālisti, kuru meistarību novērtējušas pasaules operteātru skatuves – te dziedājusi Malvīne Vīgnere-Grīnberga (1871–1949), Arturs Priednieks-Kavara (1901–1979), Mariss Vētra (1901–1965), Edgars Zveja (1924–1986), Miķelis Fišers (1915–1984), Aleksandrs Viļumanis (1910–1980), Alfreds Tiltiņš (1904–1992), Erna Kukaine–Latiševa (1909–1977) un daudzi citi.
Akadēmisku līmeni Liepājas muzikālā dzīve sasniedza 19. gs. 80. gadu sākumā, kad pilsētā tika atvērta filharmonija un likti pamati Liepājas Simfoniskajam orķestrim.
1905. gada revolūcija un Pirmā pasaules kara vētras sarāva daudz stīgu Liepājas mūzikas dzīvē, taču līdz ar brīvas Latvijas dibināšanu pilsētas radošā dzīve uzplauka no jauna.
Pirms 100 gadiem — 1922. gadā durvis vēra Liepājas opera, kas darbojās vienās telpās ar Liepājas Jauno teātri. Vienlaikus tika dibināta Liepājas Tautas konservatorija, kur par vokālo pedagogu līdz 1931. gadam strādāja itāļu dziedātājs, profesors Frančesko Losako (Francesco Paolo Losacco, 1867–1931). 1927. gadā atjaunoja Liepājas filharmoniju.
Liepājas operā mūziķi, koris un solisti diriģenta Arvīda Pārupa (1890–1946) vadībā jau pirmajās sezonās iestudēja pasaulē populārās Džuzepes Verdi, Šarla Guno, Pētera Čaikovska, Džoakīno Rosīni un Žorža Bizē operas. Pasaules opermūzikas klasika ir pašsaprotama liepājnieku intelektuālās dzīves daļa vēl šodien – koncertos, viesizrādēs, mūzikas skolas ikdienā, slīpējot jaunus talantus.
Liepājas muzikālo tradīciju veidojuši spoži diriģenti, izcili mūziķi un solisti vokālisti, kuru meistarību novērtējušas pasaules operteātru skatuves – te dziedājusi Malvīne Vīgnere-Grīnberga (1871–1949), Arturs Priednieks-Kavara (1901–1979), Mariss Vētra (1901–1965), Edgars Zveja (1924–1986), Miķelis Fišers (1915–1984), Aleksandrs Viļumanis (1910–1980), Alfreds Tiltiņš (1904–1992), Erna Kukaine–Latiševa (1909–1977) un daudzi citi.
Liepājas operā diriģējis arī Pāvils Jurjāns (1866–1948), Valters Hāns (Walter Hahn, 1911–1941), Oto Karls (Otto Wilhelm Carl, 1886–1944), Teodors Reiters (1884–1956), Bruno Skulte (1905–1976) un Arnolds Lapiņš (1905–1982) – pirmais latvietis, kurš pabeidzis pilnu akadēmisko mūzikas kursu ārzemēs – Vīnes Mūzikas akadēmijā. Savu ceļu uz slavu Liepājā kā operas orķestra mūziķis sāka izcilais diriģents Arvīds Jansons, pasaulslavenā diriģenta Marisa Jansona tēvs. Pēc Otrā pasaules kara maestro Valdis Vikmanis (1915–2011) Liepājas Mūzikas skolas paspārnē atjaunoja Liepājas Simfonisko orķestri – vecāko joprojām spēlējošo orķestri Baltijas valstīs. Liepājas muzikāli dramatiskais teātris bija pirmais padomju Latvijā, kas 1959. gadā uzdrīkstējās iestudēt trimdas autora darbu – Kanādā dzīvojošā Jāņa Kalniņa operu “Ugunī”.
Jauna lappuse Liepājas mūzikas dzīvē sākās pēc neatkarības atgūšanas. 1992. gadā Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) vadība tika uzticēta diriģentam Imantam Resnim (1949). Viņa vadībā orķestra mūziķus iepazina un novērtēja visā pasaulē. LSO meistarības augsto raudzi un spēju piesaistīt globāla mēroga mūziķus apliecināja maestro Rešņa dibinātais Starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls (no 1993), kas kopš 2017. gada pārtapis par Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu. *
Jauna lappuse Liepājas mūzikas dzīvē sākās pēc neatkarības atgūšanas. 1992. gadā Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) vadība tika uzticēta diriģentam Imantam Resnim (1949). Viņa vadībā orķestra mūziķus iepazina un novērtēja visā pasaulē. LSO meistarības augsto raudzi un spēju piesaistīt globāla mēroga mūziķus apliecināja maestro Rešņa dibinātais Starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls (no 1993), kas kopš 2017. gada pārtapis par Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu. *
