Akadēmisku līmeni Liepājas muzikālā dzīve sasniedza 19. gs. 80. gadu sākumā, kad pilsētā tika atvērta filharmonija un likti pamati Liepājas Simfoniskajam orķestrim.
1905. gada revolūcija un Pirmā pasaules kara vētras sarāva daudz stīgu Liepājas mūzikas dzīvē, taču līdz ar brīvas Latvijas dibināšanu pilsētas radošā dzīve uzplauka no jauna.
Pirms 100 gadiem — 1922. gadā durvis vēra Liepājas opera, kas darbojās vienās telpās ar Liepājas Jauno teātri. Vienlaikus tika dibināta Liepājas Tautas konservatorija, kur par vokālo pedagogu līdz 1931. gadam strādāja itāļu dziedātājs, profesors Frančesko Losako (Francesco Paolo Losacco, 1867–1931). 1927. gadā atjaunoja Liepājas filharmoniju.
Liepājas operā mūziķi, koris un solisti diriģenta Arvīda Pārupa (1890–1946) vadībā jau pirmajās sezonās iestudēja pasaulē populārās Džuzepes Verdi, Šarla Guno, Pētera Čaikovska, Džoakīno Rosīni un Žorža Bizē operas. Pasaules opermūzikas klasika ir pašsaprotama liepājnieku intelektuālās dzīves daļa vēl šodien – koncertos, viesizrādēs, mūzikas skolas ikdienā, slīpējot jaunus talantus.
Liepājas muzikālo tradīciju veidojuši spoži diriģenti, izcili mūziķi un solisti vokālisti, kuru meistarību novērtējušas pasaules operteātru skatuves – te dziedājusi Malvīne Vīgnere-Grīnberga (1871–1949), Arturs Priednieks-Kavara (1901–1979), Mariss Vētra (1901–1965), Edgars Zveja (1924–1986), Miķelis Fišers (1915–1984), Aleksandrs Viļumanis (1910–1980), Alfreds Tiltiņš (1904–1992), Erna Kukaine–Latiševa (1909–1977) un daudzi citi.

Jauna lappuse Liepājas mūzikas dzīvē sākās pēc neatkarības atgūšanas. 1992. gadā Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) vadība tika uzticēta diriģentam Imantam Resnim (1949). Viņa vadībā orķestra mūziķus iepazina un novērtēja visā pasaulē. LSO meistarības augsto raudzi un spēju piesaistīt globāla mēroga mūziķus apliecināja maestro Rešņa dibinātais Starptautiskais pianisma zvaigžņu festivāls (no 1993), kas kopš 2017. gada pārtapis par Liepājas Starptautisko zvaigžņu festivālu. *

