Platons Buravickis (1989) ir akadēmiskas mūzikas komponists, pianists un improvizators. Mācījies kompozīciju pie Viļņa Šmidberga, Pētera Vaska, tad pabeidzis Jāzepa Vītola akadēmijas kompozīcijas nodaļas maģistrantūru pie prof. Selgas Mences.
Savu radošo procesu viņš ir veltījis gan simfoniskās mūzikas komponēšanai, gan mūzikai kameransambļiem, īpašu vietu viņa daiļradē aizņem elektroakustiskā un telpiskā, jeb ambisoniskā mūzika. Kā skaņradis Platons darbojas gan konkrētas (musique concrète) mūzikas laukā, gan arī komponē mūziku, balstītu uz skaņas sintēzi, izmantojot gan datoru, gan analogos sintezatorus. Tas nozīmē – viņš veido skaņas ainavas no dažādos apstākļos ierakstītām skaņām, kā arī konstruē virtuālus instrumentus/moduļu algoritmus, kurus arī spēlē.
Platonam nav gandrīz neviena sveša žanra: no 19-tā gadsimta atavismiem, ka operete, tad tehno improvizācijām rave-veidīgajos pasākumos, līdz radikālajiem eksperimentiem, apvienojot akustisko instrumentu skaņojumu ar ģeneratīvajiem vai nošu izsekošanas (Antescofo) moduļ-algoritmiem.
Par sevi Platons saka: “Jau kopš agrās bērnības mūzika kļuva par manu ticību. Sākot ar to momentu, kad es pirmo reizi pieskaros klaviertaustiņiem, es apjēdzu un izjutu mūzikas spēku: es sapratu – 21. gadsimtā profesijai Mūziķis ir jākļūst par dominējošo profesiju, tāpat kā profesija militārists bija dominējoša 20. gadsimtā. Ja karš ir ceļš cilvēces nāvei, tad Mūzika – ceļš cilvēces uzvarai, ceļš dzīvei un tālākai attīstībai. Komponistam un vispār mūziķim ir ļoti liela atbildība, tāpat kā arhitektam un celtniekam; tikai atšķirībā no pēdējiem, novērtēt mūzikas radītāju atbildību ir grūtāk, jo rezultāts nav redzams uzreiz pēc viņu darba beigšanas, sakarā ar to, mūzikas radītāju atbildība ir lielāka.
Kopš tā laika, kad es uzrakstīju pirmo noti, es nolēmu, ka izdarīšu visu, lai cilvēki vairāk klausītos Mūziku, lai būtu tuvāk viņai, tuvāk uzvarai. Nolēmu, ka izdarīšu visu, lai cilvēce, pēc tā, kad mūzikas radītāja darbs ir pabeigts, ātrāk spētu novērtēt ne tikai tā skanējumu, bet arī tā atbildīgo ieguldījumu cilvēka dvēseles un ego veidošanā.
Cilvēcei ir jāatver sevi mūzikai un jāatrod tajā sevi.”
