Santa ir viena no daudzsološākajām Baltijas reģiona komponistēm. Bakalaura grādu viņa ieguvusi, absolvējot Romualda Kalsona kompozīcijas klasi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, savukārt maģistru saņēmusi, studējot Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā pie ievērojamās igauņu komponistes Helēnas Tulves. Komponiste absolvējusi arī muzikoloģijas katedru, bet ceļu mūzikā sākusi kā pianiste.

Santa lielākoties darbojas kamermūzikas žanrā un vokālajā mūzikā, lai gan komponistes darbu sarakstā atrodamas arī Klavierkoncerts un Kamersimfonija, viņa piedalījusies arī skatuves darba War sum up tapšanā un rakstījusi izvērstam pūtēju orķestrim. Santas mūzika vairākkārt izraudzīta UNESCO Starptautiskajam raidorganizāciju kompozīciju konkursam Rostrum, kur 2004. gadā Parīzē autore plūkusi laurus. Viņas mūziku atskaņojis Latvijas Radio koris, NYYD Ensemble, Ensemble Art-i-Shock, Ensemble Reflexion K, Arditti Quartet, Kronos Quartet, Altera Vertitas, Nīderlandes kamerkoris, Sinfonietta Rīga un vēl daudzi citi kolektīvi Kanādā, Urugvajā, Ķīnā, Īrijā, Austrālijā, Lielbritānijā, Rumānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

Viņa ieguvusi vairākas balvas un piedalījusies daudzos festivālos visā pasaulē, kā arī vairākkārt saņēmusi Gada balvu Kultūrā un ieguvusi Lielo mūzikas balvu. Kopš 2019. gada Santa dzīvo Vīnē, bet pirms tam 2017. gadā viņa bijusi Austrijas aģentūras KulturKontakt rezidējošā komponiste, kā arī vairākkārt kā rezidente viesojusies Visbijas Starptautiskajā komponistu centrā.

Savā mūzikā Santa smeļas iedvesmu no visas pasaules, sintezējot senos tekstus ar mūsdienu skaņām un radot skaņas ceļojumu pa daudzām kultūrām un reliģijām.

Komponistes Lindas Leimanes radošo interešu fokusā ir žesta un fizikalitātes fenomens skaņā. Viņa strādā elektroniskajā mūzikā, rada multimediālus darbus un instalācijas, sadarbojoties ar citu mediju māksliniekiem. Viņas darbu klāstā ir skaņdarbi orķestriem, ansambļiem, solistiem elektroakustiskos projektos, skatuves darbi, skaņas izstādēm. Lindas Leimanes elektroniskie darbi prezentēti SHAPE platformā un Crack Magazine 2022, viņas darbi atskaņoti Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, Austrijā, Dānijā, Zviedrijā, Šveicē, Nīderlandē, Slovēnijā, Amerikā un Austrālijā.

Platons Buravickis (1989) ir akadēmiskas mūzikas komponists, pianists un improvizators. Mācījies kompozīciju pie Viļņa Šmidberga, Pētera Vaska, tad pabeidzis Jāzepa Vītola akadēmijas kompozīcijas nodaļas maģistrantūru pie prof. Selgas Mences.

Savu radošo procesu viņš ir veltījis gan simfoniskās mūzikas komponēšanai, gan mūzikai kameransambļiem, īpašu vietu viņa daiļradē aizņem elektroakustiskā un telpiskā, jeb ambisoniskā mūzika. Kā skaņradis Platons darbojas gan konkrētas (musique concrète) mūzikas laukā, gan arī komponē mūziku, balstītu uz skaņas sintēzi, izmantojot gan datoru, gan analogos sintezatorus. Tas nozīmē – viņš veido skaņas ainavas no dažādos apstākļos ierakstītām skaņām, kā arī konstruē virtuālus instrumentus/moduļu algoritmus, kurus arī spēlē.

Platonam nav gandrīz neviena sveša žanra: no 19-tā gadsimta atavismiem, ka operete, tad tehno improvizācijām rave-veidīgajos pasākumos, līdz radikālajiem eksperimentiem, apvienojot akustisko instrumentu skaņojumu ar ģeneratīvajiem vai nošu izsekošanas (Antescofo) moduļ-algoritmiem.

Par sevi Platons saka: “Jau kopš agrās bērnības mūzika kļuva par manu ticību. Sākot ar to momentu, kad es pirmo reizi pieskaros klaviertaustiņiem, es apjēdzu un izjutu mūzikas spēku: es sapratu – 21. gadsimtā profesijai Mūziķis ir jākļūst par dominējošo profesiju, tāpat kā profesija militārists bija dominējoša 20. gadsimtā. Ja karš ir ceļš cilvēces nāvei, tad Mūzika – ceļš cilvēces uzvarai, ceļš dzīvei un tālākai attīstībai. Komponistam un vispār mūziķim ir ļoti liela atbildība, tāpat kā arhitektam un celtniekam; tikai atšķirībā no pēdējiem, novērtēt mūzikas radītāju atbildību ir grūtāk, jo rezultāts nav redzams uzreiz pēc viņu darba beigšanas, sakarā ar to, mūzikas radītāju atbildība ir lielāka.

Kopš tā laika, kad es uzrakstīju pirmo noti, es nolēmu, ka izdarīšu visu, lai cilvēki vairāk klausītos Mūziku, lai būtu tuvāk viņai, tuvāk uzvarai. Nolēmu, ka izdarīšu visu, lai cilvēce, pēc tā, kad mūzikas radītāja darbs ir pabeigts, ātrāk spētu novērtēt ne tikai tā skanējumu, bet arī tā atbildīgo ieguldījumu cilvēka dvēseles un ego veidošanā.

Cilvēcei ir jāatver sevi mūzikai un jāatrod tajā sevi.”

Krists Auznieks ir mūzikas doktors, kura mūzika ir cildināta kā “pacilājoša... satriecoša... spīdoša” (San Francisco Classical Voice), ar “pārpasaulīgām harmonijām” (New York Concert Review), tai piemītošu “pārsteidzošu sarežģītību un skaistumu” (Broadwaworld) kā arī “vecmodīgu eleganci” (Herald Tribune). Komponista klavierkvintets tika iekļauts The New York Times nedēļas spilgtāko klasiskās mūzikas notikumu sarakstā. Auznieks ieguvis gan Latvijas Lielo Mūzikas balvu, gan neskaitāmus staptautiskus apbalvojumus (Starptautiskā komponistu rostruma balvu, Aspenas Festivāla Džeikoba Drakmena Balvu, Amerikāņu Komponistu Orķestra apbalvojumus u.c.). 2021. gadā Latvijas Avīze Auznieku atzina par gada cilvēku kultūrā. Krists ir saņēmis pasūtījumus un rakstījies dažādiem pasaules orķestriem un festivāliem (Atlantas Simfoniskajam Orķestrim, Zviedrijas Radio, Aspenas mūzikas festivālam, Kremerata Baltica, pianistiem David Fung un Melvin Chen u.c., kā arī no Latvijas Nacionālā Simfoniskā Orķestra, kuram Auznieks ir rezidējošais komponists 2022./23. gada sezonā. Šajā sezonā Auznieks pavadīs arī divus mēnešus Parīzes Cité internationale des arts rezidencē.

Komponista darbi atskaņoti dažādās pasaules koncertzālēs un festivālos (Ņujorkas Kārnegī zālē, Linkolna Centrā, Losandželosas Volta Disneja koncertzālē, Karaliskajā Dāņu teātrī, Pekinas Nacionālās mākslas centrā, Hongkongas Pasaules Kultūru, Amsterdamas Gaudeamus, Stokholmas Baltijas jūras un citos festivālos).

Krists ir ieguvis bakalaura grādu Hāgas karaliskajā konservatorijā, maģistra un doktora grādus Jeila Universitātē, kur arī saņēmis vairākus apbalvojumus. Kā mācībspēks, Krists pasniedzis gan Amerikā, gan arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā.

Viņš jau ilgu laiku praktizē Vipassana, nodarbojas ar boulderingu, mīl literatūru un gatavošanu.