Mākslinieki


share Atpakaļ

Mākslu laboratorijas īpašā iezīme ir cirka mākslas un mūzikas sinerģija. Tāpēc īstenot projektā iesaistīto komponistu idejas noslēguma izrādei palīdzēs gan izcili latviešu mūziķi, gan cirka mākslinieki no Norvēģijas, Latvijas un Argentīnas. Mākslinieki vadīs arī radošās darbnīcas reģionālo mūzikas skolu un kustības mākslu audzēkņiem.

Elīna Konrade

Elīna ir cirka māksliniece, kura savas gaitas uzsāka, nejauši pievienojoties Rīgas cirka skolai pirms aptuveni pieciem gadiem. Mākslinieces pamatdisciplīnas ir žonglēšana un poi, bet brīvajos brīžos viņa nododas stiepšanās un dejas mākslai. 

Pēdējo divu gadu laikā no trenera asistentes viņa ir kļuvusi par cirka mākslas pasniedzēju Rīgas cirka skolā. Elīnu var sastapt, mācot dažādas disciplīnas un uzstājoties svētkos un pasākumos visā Latvijā. Izaugsmei apmeklē cirka nozares festivālus un izrādes visā Eiropā. Elīna norāda, ka viņas sapnis ir pievienošanās ceļojošam cirkam, tādējādi apceļojot pasauli, raisot prieku un daloties ar cirka burvību it visur.

Cirka mākslā viņu aizrauj ideja, ka nekas nav nepareizi - neredzēti triki, jaunas idejas un izrādes, kas var izteikt daudz vairāk nekā vārdi.


Ance Muižniece
Ance Muižniece ir latviešu aktrise un dramaturģe. Pabeigusi Latvijas Kultūras akadēmiju specialitātē dramatiskā teātra aktrise pie kursa vadītājiem Mihaila Gruzdova un Indras Rogas, strādājusi Latvijas Leļļu teātrī, Istabas teātrī un citur, pārsvarā piedaloties bērnu un jauniešu teātra projektos. Pēdējos gados aktrises darbu nomainījusi pret rakstīšanu, pēc Liepājas universitātes rakstniecības studiju absolvēšanas, Ance pievērsusies dramatizējumu un lugu rakstīšanai.

Oriģināldramaturģija pusaudžu auditorijai paredzētajām izrādēm  "Mēs, roks, sekss un PSRS" Valmieras Drāmas teātrī (2021./22.) un "Divas pasaules" Latvijas Nacionālajā teātrī (2022./23.) saņēmusi Spēlmaņu nakts nominācijas.

Šobrīd Ance strādā Latvijas Leļļu teātrī kā štata dramaturģe, paralēli piedaloties dažādos projektos arī ārpusē. 

  

Pamela Butāne
Pamela Butāne ir vizuālā māksliniece, kura darbojas teātrī kā scenogrāfe, režisore, kostīmu māksliniece. Viņas darbība laikmetīgajā teātrī ir vērsta uz sabiedrībā aktuālu problēmu risināšanu un padziļināta vēstījuma sniegšanu. Veido izrādes gan pieaugušajiem, gan bērniem un pusaudžiem. Darbojoties ar bērniem, ar izrādes palīdzību veicina bērnu iztēles bagātināšanu, kā arī māca veselīgu attiecību pamatprincipus ar sevi un apkārtējiem.

Savos darbos Pamela izmanto laikmetīgu vizuālo valodu, kura risina tādas tēmas kā feminisms, ekoloģija un iekļaujoša sabiedrība. Viņa uzskata, ka teātrim ir jābūt līdzeklim, kas rosina skatītājus domāt par  sevi un apkārtējo pasauli, atklājot tās daudzveidību un sarežģītību ikvienā situācijā. 

 
Gabriels Skūgs

Gabriels ir cirka mākslinieks no Norvēģijas ar izglītību mūzikā un cirka mākslā. Viņš ir gaisa akrobāts, kura galvenā disciplīna ir akrobātika ar siksnām, taču viņš specializējas arī partneru un grupu akrobātikā, kā arī deju akrobātikā. Gabrielam patīk veidot darbus, kuru pamatā ir cilvēku emocijas un mijiedarbība. Viņam patīk idejas, ar kuru palīdzību ir iespējams izaicināt cilvēku priekšstatus vai domāšanas veidu. Vienlaikus viņš uzskata, ka vissvarīgākais ir censties panākt iekļaujošāku vidi apkārtējiem, un tas ir galvenais, ko mākslinieks cenšas panākt ar savu darbu.

Jānis Rubiks
Jānis Rubiks ir kontrabasists, basģitārists, komponists un aranžētājs.
Darbojoties dažādu ansambļu sastāvos, uzstājies ar tādiem starptautiski atzītiem māksliniekiem kā Rendijs Brekers, Šeina Stīla, Sebastians Studņickis, Entonijs Strongs, Dāvids Gazarovs, Roks Zubovs, Raimonds Pauls un daudziem citiem.

Paralēli izpildītāja darbam Jānis aktīvi vadījis arī savus muzikālos projektus un komponējis mūziku. Kā spilgtākie piemēri minami projekts un albums “Kad es nomizojos“ ar Beāti Zviedri, TRIO ELPO (ex-Equanimity Trio), Kamerdžeza kolektīvs. Viņa rakstīto mūziku izpildījuši arī tādi kolektīvi kā Latvijas Nacionālais Simfoniskais Orķestris, Latvijas Radio Bigbends, Liepājas bigbends.

Pēdējo gadu laikā Jānis ir kļuvis par aktīvi pieprasītu mūziķi Baltijas mūzikas apritē. Pārvaldot gan kontrabasu, gan basģitāru, viņš darbojas daudzveidīgā žanru spektrā, sākot no džeza un improvizētās mūzikas līdz akadēmiskajai, populārajai, dziesmas žanram un citiem.

Dzimis Rūjienā (1992) un savas muzikālās gaitas aizsāka jau agrā bērnībā Rūjienas Mūzikas skolā, trompetes specialiātē, kā arī pašmācības ceļā apgūstot ģitāru un bungas. Taču tieši saņemot savu pirmo basģitāru 13 gadu vecumā, aizsākās īsta un aizrautīga interese par ritmisko mūziku. Vēlāk studijas turpinājās Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļā, savukārt pēc tam jau Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur Jānis satika savus lieliskos skolotājus - Linu Sītonu (ASV) un Tāvo Remmelu (Igaunija). Koncertējis Amerikā, Francijā, Vācijā, Holandē, Norvēģijā, Baltijas valstīs un citur pasaulē.


Liene Dobičina
Flautiste Liene Dobičina plašāk pazīstama kā kameransambļa “Trio Metamorfoze” dalībniece. Kopā ar trio mūziķe savu augstvērtīgo māksliniecisko sniegumu pierādījusi gan koncertos Latvijā, gan arī gūstot uzvaras konkursos un saņemot uzaicinājumus uzstāties festivālos Eiropā.  Kopā ar šo ansambli ieguvusi galveno balvu “Grand Prix” starptautiskajā “Cap Ferret Music Open” konkursā un festivālā Francijā, kā arī citus apbalvojumus. Ar Olgu Žitluhinu un Juri Kaukuli kā mūziķeuzstājusies arī laikmetīgās dejas izrādē “Tornado”.

Zelda Lisenga Storvīka
Zelda ir dejotāja un cirka māksliniece no Oslo (Norvēģijas), kura apguvusi dažādus dejas stilus, akrobātisko deju, trapeci, teātra mākslu u.c. Viņa labprāt sadarbojas ar dažādiem māksliniekiem un rada kaut ko jēgpilnu un noderīgu sabiedrībai un pasaulei, daloties priekā par kustību un mākslu.

Zelda savā mākslinieciskajā praksē vienmēr cenšas iekļaut aktīvismu un mākslu, kas izgaismo svarīgas tēmas vai iedziļinās tabu jautājumos. Viņai ir būtiski ar savu mākslas darbu veicināt priekpilnu un bagātinošu pieredzi.


Julians Sēters
Kā saka pats Julians, žonglēšana ir viņa aizraušanās jau 20 gadus, to apgūstot pašmācības ceļā. Pēc septiņiem amatiera gadiem Tronheimas cirka kultūras skolā 2015. Gadā viņš pārcēlās uz Parīzi, lai iegūtu bakalaura grādu cirka un teātra mākslā L'Académie Fratellini, kas cirka sabiedrībā ir plaši novērtēta augstākās izglītības iestāde. Radījis solo izrādi, kas veltīta tēmai par garīgo veselību, viņš to izrādīja dažādos festivālos visā Eiropā un uzsāka sadarbību ar mūziķiem, dejotājiem un citiem kolēģiem žonglieriem Francijā un Novērģijā. Šo sadarbību rezultātā tapušas vairākas izrādes.

Šobrīd Julians meklē dažādas sadarbības iespējas, kurās savu aizraušanos ar žonglēšanu var apvienot, iedvesmojoties no citām mākslas formām.


Mariano Gedvillo a.k.a Cronopio
Mariano, kurš plašāk zināms ar skatuves vārdu Cronopio, ir klauns, režisors, virves staigātājs un žonglieris no Argentīnas. Savas gaitas mākslas pasaulē uzsācis 1997.gadā, uzstājoties Argentīnā un citās Dienvidamerikas valstīs, kā arī Eiropā.

2002. gadā dibinājis klaunu teātra kompāniju Compañía de Trabajadores Kallejeros, lai klaunāde sasniegtu ne vien lielpilsētas, bet arī mazpilsētas un ciematus. Mariano meklējumi pēc patiesa un autentiska Klauna tēla balstās dzīves reālijās, tāpēc viņu interesē mijiedarbība ar ļoti dažādām auditorijām – bagātiem un nabagiem, jauniem un veciem, nopietniem un smieklīgiem, ieinteresētiem un skeptiķiem.

“Es ticu mākslas transformējošajam spēkam, un tam, ka ikvienam no mums ir dota spēja apgūt mākslas valodu, lai dalītos ar savu unikālo pasaules redzējumu.”


Kārlis Catlaks
Klarnetists Kārlis Catlaks dzimis 1989.gada 26.oktobrī Rīgā. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie skolotāja Gunāra Kļaviņa, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu klarnetes spēlē pie profesora Sigurda Circeņa un pasniedzēja Mārtiņa Circeņa, JVLMA iegūts arī maģistra grāds klarnetes spēlē pie pasniedzēja Mārtiņa Circeņa. Erasmus programmas ietvaros zināšanas papildinātas Itālijā, Milānā – Giuseppe Verdi Conservatory of Music pie profesora Luigi Magistrelli.

Laika posmā no 2008.gada līdz 2010.gadam Kārlis strādājis Profesionālajā pūtēju orķestrī “Rīga” kā basklarnetists. 2010.gadā pēc konkursa uz vakanto mūziķa vietu sācis strādāt VSIA “Liepājas simfoniskais orķestris” kā klarnetists / basklarnetists, no 2011.gada koncertmeistara vietnieks klarnešu grupā, no 2014.gada koncertmeistara pienākumu izpildītājs klarnešu grupā, no 2019.gada klarnešu grupas koncertmeistars. Paralēli mūziķa amatam no 2016.gada ir orķestra inspektors. Strādājis arī par klarnetes spēles pedagogu gan Em.Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā, kā arī tagadējā MIKC Liepājas Mūzikas, Mākslas un Dizaina vidusskolā.

Paralēli zināšanas regulāri papildinātas dažādās meistarklasēs pie izciliem pasaules klases klarnetistiem, kā piemēram, Nicolas Baldeyrou, Karel Dohnal, Luigi Magistrelli u.c. Savas profesionālās karjeras laikos spēlējis dažādos kamersastāvos, uzstājoties visā Eiropā kopā ar tādiem kamermūziķiem kā Agnese Egliņa, Artūrs Noviks, Ieva Sarja, Ieva Šablovska, Reinis Lapa u.c. Aktīvs kameransambļa “Kurand Quintet” dalībnieks.

Piedalījies dažādos CD ierakstos gan kā orķestra mūziķis, gan iespēlējot solo partijas. Paralēli akadēmiskajai mūzikai darbojies roka un metāla grupās “Relicseed”, “The Blackout”, spēlējot basģitāru. Brīvajā laikā aktīvi nodarbojas ar dažādiem sporta veidiem – motokrosu, veikbordu, kaitbordu, triatlonu, riteņbraukšanu.
Elīna Endzele
Elīna Endzele ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas mūziķe kopš 2005. gada. Divus gadus (2012 -2014) bijusi Liepājas simfoniskā orķestra sitaminstrumentu grupas koncertmeistare.

Paralēli darbam orķestrī nozīmīgu vietu ieņem kamermūzika. Elīna desmit gadus bijusi „Trio Art-i-Shock“ dalībniece. Bijusi arī sitaminstrumentu ansambļa „Perpetuum Ritmico“ mūziķe un kamerorķestra „Kremerata Baltica“ viesmāksliniece (2011-2015).

Latvijā izglītība iegūta pie pasniedzējiem Dzintras Knābes un Edgara Saksona, Nīderlandē pie Paul Jussen, Werner Otten, Johan Faber, un Vācijā pie Reinhard Toriser.

Elīna Endzele ir bijusi nominēta Lielajai Mūzikas balvai kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī” (2010), “Par sniegumu kamermūzikā 2016.gadā” ar “Trio Art-i-Shock” (2016), un kategorijā “Gada koncerts” ar ansambli “Perpetuum Ritmico” (2016); Starptautiskā Timpānistu konkursa Parīzē (International Timpani Competition Paris, 2008) laureāte 2008.gadā.
Egils Zvejnieks
Egilu cirka māksla ieinteresēja pirms aptuveni 5 gadiem. Īpaši aizrāva tieši žonglēšana, ar ko sastapās, ceļojot pa Eiropu. Šobrīd viņš aktīvi trenējas un mācās pašmācības ceļā, kā arī Rīgas cirkā vada žonglēšanas pamatu nodarbības un darbnīcas izbraukumos. Egils ir nemitīgā pilnveides procesā, apmeklējot dažādus seminārus, žonglēšanas konvencijas un darbnīcas. Tāpat arī dažkārt viņu var sastapt, uzstājoties uz ielas gan Latvijā, gan dažādās Eiropas pilsētās.

Egils atzīst, ka viņam ir liels prieks piedalīties projektā “Mākslu laboratorija “CirqueMusique””, jo viņam plānotā noslēguma izrāde būs pirmā tik liela mēroga izrāde. Tāpat viņu iedvesmo iespēja sadarboties ar tik daudzveidīgu profesionāļu komandu un it īpaši darbs ar jauniešiem. Tuvākā nākotnē Egils vēlētos redzēt cirku aizvien vairāk Latvijas kultūras un mākslas telpā, un dalīties ar savām prasmēm un idejām.

Edvīns Ozols
Edvīns Ozols dzimis 1985. gadā Rīgā. Absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (džeza kontrabas / džeza nodaļa)

Kā kontrabasists un basģitārists darbojas Latvijas Radio bigbendā, spēlē dažādos džeza projektos, ka arī vairākus gadus spēlē kopā ar Intaru Busuli.
Agnese Kanniņa
Agnese Kanniņa ir vijolniece ar plašu pieredzi mūzikā. Savu izglītību ieguvusi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā. Kopš dibināšanas strādā valsts kamerorķestrī Sinfonietta Rīga un ir arī stīgu kvarteta dalībniece. Agnese no sirds aizraujas ar baroka mūziku, piedalās dažādos projektos ārpus Latvijas, kā arī ir baroka orķestra Collegium Musicum Riga koncertmeistare. Viņasprāt, mūzika ir daudzpusīga un tajā iespējams atklāt daudzdimensionālas šķautnes. Ņemot vērā, ka laikmetīgās mūzikas atskaņošana ir viens no orķestra (Sinfonietta Rīga) pamatuzdevumiem un kalpo arī par pamatuzstādījumu kvarteta muzikālajā darbībā, Agnese interesējas arī par mūsdienu komponistu daiļrades apzināšanu.