Muzikoloģe un Latvijas 20. gadsimta 20., 30. gadu mūzikas dzīves un jaunrades pētniece Ināra Jakubone lekcijā klausītājiem atklās šī laikmeta izaicinājumus komponistu dzīvēs, kurās bija jāmeklē līdzsvars starp jaunizveidotās valsts mūzikas dzīves sakārtošanu un radīšanu.

Kas raksturo mūzikas dzīvi Latvijā 20. gadsimta divdesmitajos, trīsdesmitajos gados? Protams, prieks un lepnums par jaundibināto Nacionālo operu un Latvijas konservatoriju, par Dziesmu svētku tradīcijas atdzimšanu un nostiprināšanos veselos četros svētkos (1926, 1931, 1933, 1938). Bet turpat blakus – arvien jauni uzdevumi, nemitīgi izaicinājumi, teju neizsīkstošas finansiālas un organizatoriskas problēmas, kuru, tā vien šķiet, bijis krietni vairāk nekā šodien atceramies vai spējam iztēloties.

Arī komponisti kopš valsts pašiem pirmsākumiem ir iesaistīti valstiski nozīmīgu institūciju izveidē un darbā. Ne tikai operas vai konservatorijas, bet arī Izglītības ministrijas Mūzikas pārvaldes, Mūzikas padomes, Kultūras fonda komisiju darbā. Jāzeps Vītols – konservatorijā, Jānis Zālītis – operā, Alfrēds Kalniņš – gan operā, gan Izglītības ministrijā. Arī Jēkabs Graubiņš – Izglītības ministrijā, vēl Konservatorijas students būdams. Viņa noslodze lieliski raksturo gan tā laika vajadzības, gan iesaistīto atdevi. Graubiņš bija gan Izglītības ministrijas lektors, darbvedis un ierēdnis, gan redaktora palīgs, dziedāšanas skolotājs, daudzu mūzikas izglītībai veltītu rakstu un “Mūzikas elementārteorijas” (1920) autors, viens no latviskās mūzikas terminoloģijas celmlaužiem.

Bet kā tad ar mūziku, kā ar radīšanu? Vai tai maz atlika laika un spēka? Vai viegli bija būt komponistam tikko dibinātajā Latvijas valstī? Kas tolaik nodarbināja komponistu prātus, vai viņi saņēma jelkādu valsts atbalstu radošajam darbam, un vai atrada dzirdīgas ausis savai mūzikai – atbildes uz šiem jautājumiem meklēsim 20., 30. gadu periodikā. Jo gribas, lai atbildes būtu iespējami autentiskas. Pat ja ne vienmēr glaimojošas. Kā tad, kad Volfgangs Dārziņš 1933. gadā par jauno komponistu darba apstākļiem raksta – radošais darbs teju visās mākslās tiekot strādāts “pa vaļas brīžiem”, pa “dzīves drāmas jeb komēdijas antraktiem”, un tādu, kas varētu dzīvot tikai no radošā darba augļiem nebūšot neviena paša. Jā, kas tieši slēpās aiz ik jaunas dziesmas, ik jaunas operas vai simfoniskās poēmas, klavierkoncerta vai klavieru trio tolaik?

“Dzintara muzikālo sarunu klubs” ir platforma kopīgām sarunām, diskusijām un viedokļu apmaiņai, kurā aicināti iesaistīties gan kaislīgi melomāni, gan aizrautīgi mākslas baudītāji, gan zinātkāri studenti un ieinteresēti entuziasti. 

Muzikālo sarunu klubu ikviens interesents var apmeklēt gan klātienē,koncertzāles “Lielais dzintars” Kamerzālē, gan attālināti, skatoties lekciju digitālajā platformā www.digitalaisdzintars.lv. Dalība: bez maksas.

Cikla tikšanās reizēs klausītājiem būs iespēja sastapties gan ar mūzikas un mākslas pētniekiem, gan praktiķiem, uzklausot stāstus un iepazīstot īpaši izmeklētus audio un video materiālus. Lekciju programmu veidojusi muzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektore Baiba Kurpniece.

Pēc astoņu lekciju cikla noslēguma, dalībniekiem, kuri būs piedalījušies vismaz piecās lekcijās, būs iespēja saņemt apliecinājumu par kursa noklausīšanos. Apliecinājumu varēs saņemt tikai tie apmeklētāji, kuri pirms lekcijas reģistrējušies klātienes vai tiešsaistes apmeklējumam.

INFORMĀCIJA KLĀTIENES APMEKLĒTĀJIEM:

• Lai reģistrētu dalību klātienes apmeklējumam, aicinām sazināties ar koncertzāles informācijas centru, rakstot uz e-pastu: info@lielaisdzintars.lv vai zvanot pa tālr: 634 24 555. Darba laiks: P.-Pk. 11.00-17.00, S.-Sv. 10.00-15.00.

INFORMĀCIJA TIEŠRAIDES APMEKLĒTĀJIEM: 

• Skatītājus, kuri vēlas saņemt apliecinājumu par kursa noklausīšanos, aicinām aizpildīt pieteikuma veidlapu šeit: https://bit.ly/dzintara-sarunu-klubs-2. Videolekcija būs vērojama tikai tiešraidē digitālajā platformā www.digitalaisdzintars.lv. “Digitālā dzintara” reģistrētajiem lietotājiem būs iespēja uzdot savus jautājumus “tērzētavā”. Lai kļūtu par reģistrētu lietotāju, nospiediet šeit.

• Lekcijas tiešraidi dalībnieki bez iepriekšējas reģistrācijas var skatīties šeit: www.digitalaisdzintars.lv

LEKCIJU PLĀNS

II SEMESTRIS

17. janvāris | otrdiena | 18.00

Virtuozais un romantiskais 19. gadsimts Latvijā

Lektore: Ilona Breģe

28. februāris | otrdiena | 18.00

Atmoda. Latviešu mūzikas pirmās virsotnes

Lektore: Ilze Šarkovska-Liepiņa

14. marts | otrdiena | 18.00

Komponists un pašu valsts. Jauni pienākumi, jaunas iespējas? 1918 – 1940

Lektore: Ināra Jakubone 

25. aprīlis | otrdiena | 18.00

Mūzika Padomju Latvijā: oficiālais un slēptais, publiskais un neformālais

Lektors: Jānis Kudiņš

16. maijs | otrdiena | 18.00

21. gadsimts Latvijas mūzikā. Sajūtas un pārdomas par mūslaicīgo

Lektore: Baiba Kurpniece