Festivālu noslēgsim ar jaundarbu, vedot pārdomās par to, kas notiek pēc tam – pēc dzīves. Darbs veidots īpaši festivālam vasaras rezidencē PAiR, Pāvilostā. Nedēļas garumā izcila mākslinieku komanda – pianisti Roberts Flaics, Rihards Plešanovs un dzejniece Madara Gruntmane – radījuši Rekviēmu nezināmajai pēcnāves dzīvei.
“Mūs nepārtraukti ieskauj ziņas par nāvi – cilvēku nāvi kara un mēra dēļ, dabas lēno nāvi un bieži vien “kultūras” nāvi. Mēs sērojam par šīm nāvēm, atskatoties atpakaļ, uz to, kādu iespaidu tās atstājušas, kad tās pastāvēja uz zemes. Bet kas notiek pēc nāves? Man pašam nav stingras pārliecības, vienīgais, ko es zinu, ir tas, ka to nav iespējams uzzināt. Tomēr pastāv daudzas iespējas – sākot ar jūdaisma un kristietības teoloģiju, Tālo Austrumu garīgumu, pagānu misticismu, zinātnisko racionālismu, varbūt pat postcilvēcisko nemirstību,” jaundarba iedvesmas avotus ieskicē Roberts Flaics
Divas klavieres simbolizē eņģeļus, sargus, pieminekļus šīm nezināmajām pēcnāves dzīvēm, mūzika ļauj mums piekļūt telpām ārpus ikdienas apziņas. Katrs skaņdarbs atspoguļo versiju par to, kas notiek, kad kaut kas vai kāds nomirst. Šo divu vareno instrumentu centrā ir indivīds, mūsu cilvēciskais gids, kas piešķir jēgu un palīdz mums atrast mūsu pašu garīgo apziņu.
Atpakaļ
