Ceturtdien biju nolēmis sašust. Šodien maķenīt jau nāk smiekli. Tātad – saņēmu no kolēģa ziņojumu par triju komponistu vārdu un uzvārdu pareizrakstību. Atkal jaunumi.
Uzskatu sevi par jaunumu paklausīgu uzklausītāju. Labprāt sekoju līdzi valodnieku ieteikumiem; ar bijību izturos pret Jāņa Torgāna pārspriedumiem šī lauka kopšanā; gan radio, gan žurnālā, gan visviet citur, kur strādāju, daru visu iespējamo, lai mēs būtu puslīdz vienisprātis par to, kā runāt un rakstīt.
Skaidrs, ka nekad nebūs vienprātības un visi jomas profesionāļi būs dzirdējuši ieteikumus, un nekad mēs nenonāksim pie lauka tīrības, bet vismaz tiekties varam.
Un tad pēkšņi pienāk ziņa, ka Ravela uzvārdu turpmāk rakstīsim ar garo ē.
Skatos savā e-vēstuļu listē un atrodu 2009. gadā rakstītu Jāņa Torgāna vēstuli: “Simtreiz skaidrots. Runa ir par konkrēto izskaņu -el, kura sen jau (tostarp klasiskajos 1961. gada Norādījumos par citvalodu [utt.], šajā gadījumā – franču –, kuru autors ir Laimdots Ceplītis; minētie Ceplīša norādījumi ir daudz labāki tādēļ, ka dota plaša, detalizēta un konsekventa atveides sistēma) labi latviskota kā augšminētais -els. Ravels ierakstās tradīcijā Rusels, Sorels, bet it īpaši Mišels, Marsels, Armels, Žoels un daudzi citi (tak zināsiet, kas ir Žaks Paganels?!).”
Jautāju profesoram, kā tad ar Šopēnu? “Šopēns savukārt ir cita rinda – no Kuperēna un Lafontēna līdz Kubertēnam un Lepēnam”.
Nu tad lūdzu: dalīsimies nometnēs – ravelisti pret ravēlistiem.
Otrs ieteikums saistās ar Mendelszona uzvārdu. Jā, Mendeļa dēls. Atbilstoši uzvārda izcelsmei – Mendelszons. Silvija Brice patlaban rāda neapmierinātu vaigu. Viņa nav vienīgā.
Dalīsimies nometnēs – mendelszonisti pret mendelsonistiem. (Mūzika jau no tā nemainās.)
Trešais jaunieteikums ir pats jaukākais. Mijo vārdu turpmāk teiksim – Darjīss. Jā, skaidrs, ka nejēdzīgā nez kur dzimusī forma Darjī bij steigšus jāatmet jau sen, bet kas vainas Dariusam, kas ir gan tuvu franču izrunai, gan oriģinālai rakstībai?! Darjīss. Lieliski! Te jau pat nometnēs nav jādalās, ir uzjautrinoši tāpat.
Valsts valodas aizsardzības dienestā pieņemti jauni darbinieki? Vecajiem aptrūcies ko darīt?
Mūzikas aprakstnieki un citi mūzikas apkalpotāji, esiet modri! Nekad nevar zināt, no kuras puses nāks šāviņš, kas visu beidzot noliks pareizajā plauktā līdz brīdim, kad parādīsies pareizāks plaukts.
Vijolkoncerts pret vijoļkoncertu (vienas vijoles vai daudzu vijoļu koncerts).
Simažors pret Si mažoru (cik autonoms vēlas būt si).
Fadiēzminors pret fa diēz minoru (jā, nelokāmā forma diēz vai bemol latviski izskatās kropla).
Žanfilips pret Žanu Filipu (latviešu valodas daudzinātā tieksme uz saplūsmi…).
Bernstains pret Bernsteinu (ticu Artūram Hansonam par -ainu).
Un tā līdz vakaram.
Dažubrīd vienkārši gribas teikt – palīgā!
Lapas karte 
Kontakti
Rekvizīti
Atpakaļ